Menu
 

Siliņa: KM piedāvājums taupīt ar mūzikas un mākslas skolu finansēšanas modeļa maiņu nedrīkst ietekmēt vecāku maciņus

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Kultūras ministrijas (KM) piedāvājums taupīt ar mūzikas un mākslas skolu finansēšanas modeļa maiņu nedrīkst ietekmēt vecāku maciņus, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pret modeļa maiņu un sistēmas uzlabojumiem premjere neiebilstot. Reizē viņa norādīja, ka šis piedāvājums ar kultūras ministri Agnesi Lāci (P) vēl ir jāapspriež.

Siliņa atzīmēja, ka šis jautājums pārrunāts arī partijā "Jaunā vienotība". "Mums ir svarīgi, lai kāda modeļa maiņa nenotiktu uz bērnu rēķina," sacīja Ministru prezidente.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) piebilda, ka Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka šobrīd prioritāri būtu jāskatās uz darba ražīguma celšanu valsts pārvaldē - centrālā aparāta izdevumu mazināšanu, efektivizāciju, funkciju pārskatīšanu, iestāžu apvienošanu. Kad šie darbi izdarīti, tad varot skatīties uz tālākiem taupības pasākumiem, ja tādi būs nepieciešami.

"Sākt ar dažādām sociālajām programmām būtu nepareizi," pauda Valainis.

Partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādīja, ka esot apsveicami, ka kultūras ministre piegājusi šim jautājumam nopietni, skatoties uz reformām savā resorā, kas arī bijis viens no uzdevumiem budžeta izdevumu pārskatīšanā.

Reizē Šuvajevs atzīmēja, ka šī nav pirmā lieta, ko "Progresīvie" piedāvā darīt. "Pirmā lieta, ko piedāvājam, ir pārskatīt prēmiju un naudas balvu budžetu, jo mūsu ieskatā lielākais ietaupījums būs tieši tur," sacīja Šuvajevs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka sabiedrībā esot liels pieprasījums pēc tā, ka valsts pārvalde un ministrijas efektīvāk tērē savus resursus, un līdz ar to esot likumsakarīgi, ka ministriem ir jāpiedāvā reformas, kas savukārt ne vienmēr būs populāras.

"Šeit ir lielais izaicinājums gan koalīcijā, gan sabiedrībā būt gataviem lēmumiem, kas, iespējams, būs nepopulāri," sacīja Šuvajevs, norādot, ka valdībai un koalīcijai ir iespējas īstenot reformas, kas nav populāras, bet, iespējams, ilgtermiņā ir nepieciešamas.

Kā vēstīts, koalīcijas partneri vienojušies, ka izdevumu samazināšana nedrīkst skart pabalstus, bērnu un jauniešu interešu izglītību, veselības pakalpojumu klāstu, komentējot ministriju priekšlikumus par izdevumu samazināšanu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Savukārt KM savā atbildības jomā taupīt piedāvā ar samazinātām dotācijām iestādēm un mūzikas un mākslas skolu finansēšanas modeļa maiņu, pagājušajā nedēļā intervijā LTV "Rīta panorāmai" stāstīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Pēc politiķes stāstītā, izglītība, tieslietas un kultūra esot starp tām nozarēm, kur tiekot gaidīti vieni no proporcionāli lielākajiem ietaupījumiem, bet viņai ir šaubas par šādu uzsvaru pareizību.

Lāce uzsvēra, ka KM līdzšinējās sarunās izcēlusi jomas, kur budžeta līdzekļus nedrīkst samazināt - sabiedrības saliedētībai, mediju politikai, Dziesmu un deju svētku norisei u.tml.

Savukārt ietaupījumu varētu rast ar dotācijas samazinājumu kultūras iestādēm un kapitālsabiedrībām, līdzekļu starpību sedzot no pašu iestāžu ieņēmumiem, kā arī ar "līdzsvarota finansēšanas modeļa ieviešanu" profesionālās ievirzes izglītībā mūzikas un mākslas skolām, sīkāk gan nepaskaidrojot, ko tieši finansēšanas modelī varētu mainīt un kā plānots gūt ietaupījumu.

Vienlaikus ministre uzsvēra, ka lemšana par konkrētu taupības risinājumu ieviešanu politiķiem vēl ir tikai priekšā.

Lāce atzīmēja, ka "Progresīvie" piedāvā īstenot horizontālus risinājumus budžeta līdzekļu ietaupīšanai, piemēram, līdzvērtīgus naudas balvu un prēmiju samazinājumu visās ministrijās. Kopumā no valsts budžeta naudas balvās un prēmijās ik gadu tiekot iztērēti ap 50 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka nozaru ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus 150 miljonu eiro izdevumu samazināšanai, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), ka nozaru ministrijas ir izpildījušas valdības doto uzdevumu, iesniedzot kopumā 250 priekšlikumu izdevumu samazināšanai, lai veicinātu publiskā sektora efektivitāti, stiprinātu valsts fiskālo noturību un vienlaikus mazinātu administratīvās izmaksas.

Atbilstoši 2026.gada budžeta izstrādes grafikam informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19.augustam.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.