Pētījums: pilsoniskās izglītības saturs vispārējā izglītībā tikai minimāli veicina jauniešu patriotismu

Pētījumā atklājies, ka jauniešu zināšanas pilsoniskajos jautājumos kopumā ir drīzāk zemas, bet jēdzieni "patriotisms" un "nacionālisms" prasa dziļāku izpratni un kompetences, kas pašlaik izglītības saturā netiek pietiekami attīstītas. Pilsoniskā izglītība vairāk koncentrējas uz vispārīgām zināšanām par sabiedrības un valsts darbību, nevis uz nacionālās piederības stiprināšanu.

Jauniešu patriotisma un nacionālisma izpratni kritiski vērtē arī skolotāji - skolēni reti domā par valstiskuma jautājumiem, un patriotisms bieži ir ģimenes vai personisko vērtību ietekmēts. Skolotāji novēro dažādību: daļa jauniešu ir patrioti, daļa nacionālisti, daļa - ne viens, ne otrs.

Atšķiras arī jauniešu gatavība aizstāvēt valsti militārā konflikta gadījumā. Mazākumtautību skolās biežāk vērojama vēlme emigrēt no Latvijas, kamēr latviešu jauniešu vidū dominē lokālpatriotisms, atklājies pētījumā.

Karš Ukrainā pastiprinājis gan nacionālradikālisma tendences, gan polarizāciju starp latviešu un krievvalodīgajiem skolēniem. Skolotāji aktīvi darbojas, lai mazinātu agresijas un dezinformācijas ietekmi, veicinot diskusijas un konsensa meklēšanu.

Tomēr skolotājiem trūkst valsts līmeņa vadlīniju par to, kādu Latvijas pilsoni valsts vēlas veidot un kurp sabiedrība tiek virzīta, minēts ziņojumā, norādot, ka tas apgrūtina skolotāju darbu.

Mazākumtautību vidū novērots pieprasījums pēc pilsoniskas sabiedrības, kur piederība valstij balstās uz pilsonību, nevis etnisko izcelsmi, taču tas, pēc viņu teiktā, ir stratēģisks jautājums, ko nepieciešams risināt politiskā līmenī.

Skola nevar vienpusēji izveidot pilsonisku nāciju bez attiecīga politiska lēmuma, teikts ziņojumā.

Krievijas-Ukrainas kara kontekstā skolotāji saskaras ar situācijām, kur vecāki pārstāv Krievijas veicinātus uzskatus un izvirza pretenzijas pret mācību saturu. Skolotāji norāda, ka pašreizējie normatīvie akti viņus nepietiekami aizsargā, kas apgrūtina mērķtiecīgu nacionāli patriotiskas sabiedrības veidošanu skolās.

Jaunieši bieži nesaprot atšķirību starp patriotismu un nacionālismu. Daļa uzskata sevi par abiem vienlaikus, daži vairāk to saista ar kultūru un tradīcijām, citi - ar pilsonisko patriotismu un demokrātiskām vērtībām, noskaidrojies pētījumā.

Mazākumtautību jaunieši parasti sevi neidentificē kā nacionālistus, bet dažkārt uzskata sevi par patriotiem, pamatojoties uz integrāciju, kultūras iesaisti un piederību sabiedrībai. Daļa jauniešu sevi neuzskata par patriotiem, uzsver individuālās vērtības, kritiski vērtē valsts ideju vai vairāk asociējas ar lokālo vidi un Eiropas vērtībām.

Analizējot jauniešu patriotisma un nacionālisma saistību ar viņu pilsonisko un politisko līdzdalību, atklāts, ka šī saikne ir vāja. To ietekmē vairāki faktori, tostarp grūtības nošķirt abas koncepcijas un tas, ka jauniešu aktivitāti lielākā mērā nosaka individuālās īpašības, intereses, pilsoniskās zināšanas un politiskais konteksts.

Pētījumā norādīts, ka jauniešu līdzdalība bieži tiek izmantota formāli, tādējādi radot iespaidu, ka viņu ietekme lēmumu pieņemšanā ir ierobežota gan pašvaldību, gan valsts līmenī.

Vienlaikus pilsoniskās izglītības sistēma Latvijā pētījumā tiek raksturota kā "melnā kaste" - tās īstenošana skolās ir maz pārskatāma. To ietekmē lielā skolotāju rīcības brīvība, ko paredz projekts "Skola 2030", un vienotu mācību materiālu trūkums, kā arī nepietiekama skolēnu zināšanu pārbaude šajā jomā.

Rezultātā trūkst datu par to, cik lielā mērā skolēni, pabeidzot vidusskolu, ir apguvuši pamata politiskās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedriskajos un politiskajos procesos, norādīts pētījumā.

Pētījuma autoru ieskatā pilsoniskās izglītības stiprināšanai Latvijā nepieciešams valsts līmeņa stratēģisks redzējums par to, kādu pilsoni valsts vēlas veidot un kā skolās būtu jāapspriež aktuālie politiskie jautājumi gan nacionālā, gan starptautiskā kontekstā.

Pētījums aicina izmaiņas pilsoniskās izglītības saturā īstenot pakāpeniski, saglabājot projekta "Skola2030" pamatprincipus, bet novēršot identificētās problēmas.

Tiek ieteikts veicināt humanitāro un sociālo zinātņu prestižu vispārējā izglītībā, nodrošinot līdzsvaru starp dažādu jomu zināšanām un atzīstot šo priekšmetu nozīmi sabiedrības attīstībā. Tāpat ieteikts noteikt pilsonisko un politisko zināšanu minimumu, kas jāapgūst visiem skolēniem, un nodrošināt šī līmeņa pārbaudi.

Pētījumā norādīts, ka svarīgi būtu izstrādāt vienotus, centralizētus mācību materiālus, kurus skolotāji varētu izmantot visās skolās. To sagatavošanā un aprobācijā ieteikts iesaistīt pieredzējušus pedagogus, kas palīdzētu nodrošināt vienlīdzīgu pilsoniskās izglītības kvalitāti visā valstī un mazinātu skolotāju darba slodzi.

Tāpat rekomendācijās norādīts, ka mācību materiāli jāpielāgo dažādu līmeņu skolēniem, lielāku uzmanību pievēršot praktiskām zināšanām un prasmēm iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Eksāmenu saturs būtu jāsaskaņo ar mācību materiāliem un jāvienkāršo, orientējoties uz pamatprasmju apguvi.

Pētījums arī aicina attīstīt skolēnu spējas iegūt un analizēt politisko informāciju mūsdienu fragmentētajā mediju vidē. Mazākumtautību jauniešiem piederības sajūta Latvijai, pētnieku ieskatā, veidojama gan caur pilsonisko patriotismu, gan caur Latvijas kultūrvides iepazīšanu un apguvi.

Pētījums par patriotismu un nacionālismu pilsoniskajā izglītībā Latvijā veikts Latvijas Zinātnes padomes projektā "Patriotisms un nacionālisms: domāšana, attieksmes un to ietekme uz demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības attīstību".

Tā mērķis bija izpētīt, kā šīs nacionālās piesaistes formas ietekmē demokrātiskas sabiedrības attīstību. Pētījums veikts Krievijas-Ukrainas kara kontekstā, kas aktualizēja jautājumus par nacionālo identitāti, sabiedrības gatavību krīzēm un demokrātisko vērtību nozīmi.

Īstenojot projektu, secināts, ka dzīvotspējīga demokrātija ir atkarīga no iedzīvotāju pilsoniskās un politiskās līdzdalības, tai skaitā valsts aizsardzībā. Svarīga ir gan pilsoņu izpratne par saviem pienākumiem, gan valsts atbildīga rīcība, rūpējoties par sabiedrības labklājību, aģentūrai LETA norādīja ViA asociētā profesore Ieva Bērziņa.

Secināts, ka jauniešu vēlme aizsargāt valsti ir lielāka, ja pilsoniskās izglītības saturs ietver gan politiskās teorijas un vēsturiskos piemērus par pilsoņa pienākumu aizstāvēt valsti, gan arī izprotot nacionālās un starptautiskās drošības jautājumus. Šobrīd šīs tēmas mācību programmās tiek apskatītas tikai minimāli, norādīja Bērziņa.

Jauniešu griba aizstāvēt valsti tāpat saistīta ar viņu labklājību un politisko uzticēšanos. Kā skaidroja Bērziņa, labklājības līmenis ietekmē uzticēšanos valsts institūcijām, savukārt politiskā uzticēšanās ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina patriotismu un gatavību iesaistīties valsts aizsardzībā.