Tramps: ASV pārvaldīs Venecuēlu un tās naftas krājumus

Tramps nesniedza detalizētāku izklāstu par to, ko viņš ar to domājis, bet preses konferencē Floridā sacīja, ka "mēs to pārvaldisim kopā ar grupu".

"Mēs izraudzīsimies cilvēkus," viņš teica, norādot, ka vadībā būs kopā ar viņu strādājošas amatpersonas.

Tramps paziņoja, ka Venecuēlā varētu tikt izvietoti ASV karavīri, un norādīja, ka ASV "nebaidās no karaspēka izvietošanas uz zemes".

Lai gan operācija tiek veidota kā tiesībaizsardzības pasākums, Tramps atzina, ka galvenie mērķi ir režīma maiņa un Venecuēlas naftas bagātības.

"Mūsu ļoti lielie Savienoto Valstu naftas uzņēmumi, vislielākie pasaulē, tur ieies, tērēs miljardiem dolāru, salabos smagi bojāto infrastruktūru," viņš solīja.

"Mēs pārdosim ļoti daudz naftas," viņš teica.

ASV prezidents arī publiskoja aizturētā Maduro fotogrāfiju. Maduro un viņa sieva tiek vesti uz Ņujorku, kur viņus apsūdz narkoterorismā.

Venecuēlas opozīcijas līdere un Nobela Miera prēmijas laureāte Marija Korina Mačado sociālajos tīklos paziņoja, ka "ir pienāusi brīvības stunda".

Viņa aicināja opozīcijas kandidātu 2024. gada vēlēšanās Edmundo Gonsalesu nekavējoties stāties prezidenta amatā. Gonsaless kļuva par prezidenta amata kandidātu pēc tam, kad Maduro režīms aizliedza Mačado kandidēt. Liela daļa starptautiskās sabiedrības uzskata Gonsalesu par likumīgo vēlēšanu uzvarētāju.

Savukārt Tramps noraidīja, ka Mačado vajadzētu kļūt par Venecuēlas jauno līderi, sakot, ka viņai trūkst gan atbalsta, gan cieņas.

ASV prezidents norādīja, ka Mačado vietā varētu sadarboties ar Maduro viceprezidenti Delsiju Rodrigesu, jo "viņa būtībā ir gatava darīt to, ko uzksatām par nepieciešamu, lai Venecuēlu atkal padarītu diženu".

Tramps arī pieļāva, ka ASV klātbūtne Venecuēlā nebūs īslaicīga.

"Mēs esam tur tagad, taču mēs paliksim, līdz pienākts laiks, kad būs iesppējama pienācīga pāreja," viņš paziņoja.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pauda "nopietnas bažas par starptautisko tiesību neievērošanu".

Maduro režīma atbalstītāja Ķīna "stingri nosodīja" ASV uzbrukumu, savukārt Francija brīdināja, ka Venecuēlas problēmu risinājumu "nevar uzspiest no ārpuses".

Sestdien ASV nepilnu stundu veica gaisa triecienus militārajai bāzei, gaisa spēku bāzei un citiem objektiem Venecuēlā.

ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs ģenerālis Dens Keins žurnālistiem teica, ka operācijā piedalījās 150 lidmašīnu.

Amerikāņu izlūkdienesti mēnešiem ilgi vāca datus par 63 gadus vecā Maduro ikdienas paradumiem. Kā stāstīja Keins, Maduro un viņa sieva padevās bez pretošanās un operācijā "ASV dzīvības nav zaudētas".

Tramps mēnešiem ilgi draudēja, ka drīzumā varētu dot rīkojumu veikt triecienus mērķiem Venecuēlas teritorijā. ASV ir arī arestējušas naftas tankkuģus, kuriem piemērotas sankcijas, Venecuēlas piekrastē, un Tramps ir devis rīkojumu bloķēt citus tankkuģus, tādējādi, šķiet, cenšoties ierobežot Dienvidamerikas valsts ekonomiku.

ASV bruņotie spēki kopš septembra veikuši daudzus triecienus kuģiem gan Karību jūrā, gan Klusā okeāna austrumos, vēršoties pret, kā apgalvo Vašingtona, narkotiku kontrabandistiem.

Tomēr ASV administrācija nav sniegusi nekādus pierādījumus tam, ka kuģi būtu iesaistīti narkotiku tirdzniecībā, kas savukārt raisa debates par šo operāciju likumību.

Vairākas stundas pēc operācijas Karakasā valda neierasts klusums, policija patrulē pie sabiedriskām ēkām un dažviet jūtama dūmu smaka.

ASV un vairākas Eiropas valstis neatzina Maduro prezidentūras likumību, secunt, ka viņš nozadis vēlēšanas gan 2018., gan 2024. gadā.

Maduro, kurš nāca pie varas 2013. gadā pēc iepriekšējā kreisi populistiskā prezidenta Ugo Čavesa nāves, jau ilgstoši uzstāja, ka Tramps cenšas panākt režīma maiņu viņa vadītjā valstī, lai kontrolētu Venecuēlas bagātīgos naftas krājumus.

Tramps citas valsts līdera sagrābšanu pamatoja ar apsūdzībām, ka Venecuēla ir atbildīga par daudzu cilvēku nāvi ASV narkotiku lietošanas dēļ.

Laika gaitā gan Trampa iegansti darbībām pret Venecuēlu ir bijuši dažādi, piemēram, nelegālā imigrācija, narkotiku kontrabanda un naftas nozare.

Iepriekš ASV przidents arī atklāti ir aicinājis uz režīma maiņu Venecuēlā, lai gan viņa nacionālistiski nokaņotaiaji vēlētāju bāzei tas var nepatikt.