Rinkēvičs: Grenlandes jautājumi risināmi NATO un starptautisko tiesību robežās

Tāpat Valsts prezidents, kurš šonedēļ apmeklēja Pasaules ekonomikas forumu Davosā, rezumēja, ka Latvija atbalstīs jebkuras NATO darbības Arktikas reģionā, par kurām vienosies sabiedrotie, stiprinot reģiona drošību.

Rinkēvičs skaidroja, ka sarunās pārrunātas ASV un Eiropas transatlantiskās attiecības, tostarp nesenās diskusijas par Grenlandi. Viņš norādīja, ka Latvija ir vienisprātis, ka gan Dānija, gan ASV ir labi sabiedrotie, un pauda vēlmi, lai visi jautājumi tiktu risināti tiešā dialogā NATO.

Rinkēvičs pozitīvi vērtēja Davosas konferences laikā panākto vienošanos Arktikas drošības jautājumus risināt NATO, Dānijai un ASV sadarbojoties koleģiāli. Viņš akcentēja, ka izdevies izvairīties no nopietnām un tālejošām domstarpībām, vienlaikus uzsverot, ka Grenlande ir neatņemama Dānijas daļa un visi jautājumi risināmi, ievērojot starptautisko tiesību principus.

Valsts prezidents norādīja, ka Latvijas sadarbība ar ASV aizsardzības un drošības jomā ir ļoti laba, un, neraugoties uz dažādu retoriku un diskusijām, Latvija turpinās strādāt, lai Baltijas reģions veicinātu transatlantisko sadarbību sarežģītajā starptautiskajā situācijā.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja pozitīvu virzību reģionālajā sadarbībā Ziemeļbaltijas formātā, kuram arvien vairāk pievienojas Polija un Vācija, uzsverot šīs sadarbības nozīmi drošības stiprināšanā. Sarunās pārrunāts arī atbalsts Ukrainai, kas šogad paredzēts 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Valsts prezidents informēja, ka Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) sniegusi pārskatu par savu neseno vizīti Ukrainā, kā arī pārrunāti jautājumi par atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai un Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā un ārvalstīs, tostarp saistībā ar enerģētikas krīzi. Viņš minēja, ka Latvija veikusi iemaksu enerģētikas atbalsta mehānismā un meklē turpmākus palīdzības veidus.

Noslēgumā prezidents norādīja, ka sarunā apspriesti arī Eiropas Savienības (ES) jautājumi, tostarp sarunas par daudzgadu budžetu un Latvijas interešu koordinētu aizstāvēšanu. Viņš uzsvēra vienprātību par tiešmaksājumu, lauksaimniecības atbalsta un kohēzijas politikas programmu nodalīšanu un taisnīgu nosacījumu nodrošināšanu, kā arī akcentēja nepieciešamību pēc radikāli stingrākas migrācijas politikas ES līmenī.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā amatpersonas nosodīja Krievijas uzbrukumus Ukrainai, tai skaitā mēģinot iznīcināt Ukrainas energoinfrastruktūru, radot milzīgas ciešanas iedzīvotājiem.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka Krievija nav gatava mieram, tāpēc jāturpina palielināt diplomātisko un ekonomisko spiedienu pret Krieviju, īpaši caur sankcijām, kā arī jāsniedz atbalsts Ukrainas enerģētikas sektora noturībai un infrastruktūras iespējami ātrai atjaunošanai pēc Krievijas mērķtiecīgiem uzbrukumiem.

Ārpolitikas īstenošanā iesaistītās amatpersonas apliecināja vienotas ārpolitikas īstenošanas un savstarpējās koordinācijas nozīmi, lai pēc iespējas efektīvāk aizstāvētu Latvijas intereses.

Sanāksmē piedalījās Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, ārlietu ministre Baiba Braže (JV), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Ministru prezidentes padomnieks ārlietu jautājumos Ivars Liepnieks, pārstāvot Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), kura piektdien piedalās Eiropadomes ārkārtas neformālajā sanāksmē.

Ārpolitikas īstenošanā iesaistīto Latvijas valsts augstāko amatpersonu jeb tā sauktā "Lielā ārpolitikas piecinieka" tikšanās ir tradicionāla Valsts prezidenta rīkota koordinācijas sanāksme vienotas un koordinētas ārpolitikas nodrošināšanai.