Divu mēnešu laikā VVD veicis 268 pārbaudes lašupēs; nelegālo zvejas rīku skaits sarucis divkārt

Intensīvākā uzraudzība noritēja Ventā, Užavā, Rīvā, Salacā, Gaujā un šo upju pietekās, kā arī jūras piekrastē. Pārbaužu laikā tika izcelti 77 nelegālie zvejas rīki – 75 iekšējos ūdeņos un divi piekrastē. Lielākoties tie bija zivju tīkli (63), pārējie – nēģu rīki (6), zivju murdi (3), zivju duramie rīki (3) un vēžu murdi (2). Pēc VVD datiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad oktobrī un novembrī tika konstatēti 214 nelegālie rīki, pārkāpumu skaits samazinājies vairāk nekā divas reizes.

Par spīti kopējo pārkāpumu samazinājumam divās Vidzemes upēs – Gaujas un Iģes pietekās tika aizturēti zivju dūrēji ar nodurtiem taimiņiem un lasi.

Lašveidīgo nārsta upju pastiprinātas uzraudzības laikā 2025. gadā VVD uzsāka četrus administratīvā pārkāpuma procesus par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem, kas ir mazāk kā iepriekš. Biežāk sastopamā pārkāpuma veids ir makšķerēšana aizliegtā vietā ar aizliegtiem rīkiem vai makšķerēšana aizliegtā vietā.

VVD ģenerāldirektora vietniece un Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite skaidro, ka situācijas uzlabošanos veicinājuši arī regulārie un biežie reidi lašupēs: “Regulārā kontrole ir acīmredzami mazinājusi maluzvejnieku aktivitāti, jo augstākā riska vietas pastāvīgi uzraudzīja gan inspektori reidu laikā, gan izvietotās meža kameras un apsekošanā izmantotie droni.”

VVD atzinīgi vērtē citu institūciju iesaisti zivju resursu sargāšanā šajā laikā, sevišķi sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzi, Valsts policiju, pašvaldību policiju un nevalstiskajam organizācijām, kā, piemēram, “Svētupes aizsardzības biedrību” un “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību”, kas ar sabiedrisko vides inspektoru līdzdalību patstāvīgi veica kontroles pasākumus un  pieķēra pārkāpējus. Tāpat lielu uzlabojumu kontroles veikšanā sniedz arī ar Zivju fonda atbalstu iegādātie tehniskie līdzekļi – droni, termokameras, meža kameras un eholotes.