Elektromobilitāte Latvijā ienāk salīdzinoši lēni ^{Apriņķis.lv}

Elektromobilitāte Latvijā šobrīd sasniegusi posmu, kad daudzas agrāk aktuālās problēmas ir vai nu likvidētas, vai arī strauji tuvojas risinājumam. Latvijas Elektroauto biedrības līdzdibinātājs un valdes loceklis, “Eleport Latvija” vadītājs un portāla “Uzlādēts” galvenais redaktors Kārlis Mendziņš uzsver, ka būtiski sistēmiski šķēršļi šajā jomā faktiski vairs nepastāv. “Tagad ir atrisināts svarīgs jautājums – proti, izdevumu kompensācija par darba devējam piederoša elektroauto uzlādi darbinieka dzīvesvietā netiek aplikta ar algas nodokli, kas bija viens no pēdējiem būtiskajiem klupšanas akmeņiem,” norāda eksperts. “Manuprāt, Latvijā ir ļoti labs uzlādes tīkla pārklājums. Vērtējot desmit ballu skalā, es dotu stabilu devītnieku. Trūkst vien lēnās uzlādes atsevišķos galamērķos, piemēram, Kuldīgā. Līdz ar to šobrīd galvenais šķērslis elektroauto izplatībai vairs nav infrastruktūra, bet gan spēkratu iegādes cena. Savukārt vienīgais tehniskais jautājums, kas vēl gaida risinājumu, ir saistīts ar maksājumu termināļiem. VID prasības šajā jomā patlaban ir nesamērīgi striktas, taču, tiklīdz tiks panākts adekvāts risinājums, pie katras uzlādes stacijas būs arī maksājumu termināļi.”

Par spīti minētajiem šķēršļiem, uzlādes infrastruktūras attīstība notiek ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. “Pēdējā laikā arvien biežāk redzam, ka “Elektrum”, “Ignitis” un citi operatori uz šosejām uzstāda jaudīgas stacijas,” norāda Kārlis Mendziņš. “Es nesen braucu uz Ventspili un pa ceļam pamanīju tikai vienu pieturas vietu bez uzlādes iespējas. Konkurence starp operatoriem ir sīva, īpaši galvaspilsētā. Rīga ir kārdinošākais kumoss, un tieši tāpēc valsts tīkls “e-mobi” tur piedzīvo pieprasījuma kritumu. Iemesls vienkāršs – privātie risinājumi bieži atrodas ērtākās vietās un ir lietotājam draudzīgāki. Šādos apstākļos “e-mobi” vairāk kļūst par rezerves variantu, kamēr tirgu diktē konkurence un izvēles daudzveidība.”

Pavērsiens lietoto elektroautomobiļu tirgū

Elektroauto skaits Latvijā turpina pieaugt, turklāt Kārlis Mendziņš šo izaugsmi raksturo kā eksponenciālu. “Bet tā kā ir atceltas atbalsta subsīdijas privātpersonām e-auto iegādei, vismaz līdz šī gada oktobrim būs interesanti vērot statistiku šajā jomā un sekot, kā atbalsta atcelšana tuvākajos ceturkšņos ietekmēs elektroauto tirgu,” atzīst speciālists.

Jauno elektromobiļu piedāvājums kļūst arvien plašāks, un cenas vairs nav tik nepieejamas kā agrāk. “Šobrīd jau var iegādāties modeļus nedaudz virs 20 tūkstošiem eiro, kas pirms pāris gadiem tika uzskatīti par augstākās klases elektroauto,” teic Kārlis Mendziņš. “Izskatās, ka nākamgad šajā cenu kategorijā izvēle būs vēl plašāka, un tas ir ļoti pozitīvi. Tomēr Latvijai īpaši nozīmīgs pavērsiens noticis lietoto auto tirgū – beidzot arī pie mums sāk parādīties nopietns un plašs lietoto e-auto piedāvājums. Tie ir elektromobiļi, kas ražoti 2019.–2020. gadā. Tas arī izskaidro, kāpēc Latvijā viens no populārākajiem elektroauto ir “Tesla Model 3” – lielākoties tieši lietotā versijā.

Statistiska informācija par videi draudzīgo auto skaitu un to iegādei sniegto atbalstu laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam

Patērētāju gaume paplašinās

Jauno elektroauto segmentā šogad īpaši izcēlušies vairāki ražotāji. “Ļoti spēcīgs izskatās “Lynk & Co” un “BYD” piedāvājums,” stāsta Kārlis Mendziņš. “No “BYD” ražojumiem īpaši populārs ir modelis “Sealion 7”, bet “Lynk & Co” patlaban vienīgais e-auto ir “02”. Labus rezultātus uzrādījusi arī “Toyota”, kas vienā ceturksnī reģistrējusi ievērojamu skaitu jaunu elektroauto. Taču vadošās pozīcijas gan jauno, gan lietoto auto tirgū saglabā klasiskie Eiropas zīmoli – “Volkswagen” un “Audi”, savukārt lietoto elektromobiļu segmentā izteikti dominē “Tesla”.

Tāpat vēlos atzīmēt, ka e-auto arvien biežāk saņem augstākos novērtējumus arī auto industrijas konkursos. Piemēram, biedrības “Auto Asociācija” rīkotajā konkursā balvu par inovācijām saņēma “XPeng”, bet “Renault 5” tika godalgots par dizainu. Arī “Latvijas E-auto balvā” elektroauto dominējuši vairākās kategorijās – no budžeta līdz augstākajai klasei.

Budžeta klasē labāko trijniekā ierindojās “Renault 5”, “Ford Puma” un “BYD Atto 2”, vidējā klasē uzvarēja “BYD Sealion 7”, bet augstākajā klasē pirmās divas vietas ieņēma “Audi” ar modeļiem “A6 e-tron” un “SQ6 e-tron”, trešajā atstājot “Volvo EX90”. Fakts, ka elektroauto aizvien biežāk saņem balvas ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā, liecina, ka elektromobiļu kvalitāte un daudzveidība ir sasniegusi līmeni, kas pārliecina gan žūrijas, gan pircējus, un šie spēkrati kļūst arvien populārāki arī pie mums.”

Izaugsme varētu būt ātrāka

Neraugoties uz to, ka elektroauto Latvijā ikdienas satiksmē kļūst arvien pamanāmāki, kopējā aina joprojām liecina par visnotaļ atturīgu progresu. Kā stāsta klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Latvija elektromobilitātes attīstībā vēl aizvien ir iedzinēju lomā. “Ja skatāmies uz kopējo autoparku, elektromobiļu īpatsvars joprojām ir mazāks par diviem procentiem,” norāda ministrs. “Tas ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Tiesa, jāņem vērā, ka bezemisiju transports Latvijā ir salīdzinoši jauna parādība. Vienlaikus daudzās Eiropas valstīs elektroauto iegāde tiek mērķtiecīgi atbalstīta, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem un uzlabotu gaisa kvalitāti pilsētās. Latvijā šajā procesā svarīga loma ir Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam (EKII). No šīs atbalsta programmas tiek finansēti ilgtspējīgi risinājumi – sākot no energoefektīvām apkures un elektroenerģijas ražošanas sistēmām līdz bezemisiju transportam. Šie līdzekļi ir stingri paredzēti ilgtspējai – tos nevar izmantot citiem mērķiem.”

Būtisks ieguvums – enerģētiskā neatkarība

Kaspars Melnis īpaši akcentē elektroauto nozīmi Latvijas ekonomikas un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. “Manā uztverē būtiskākais e-auto izmantošanas sniegtais ieguvums ir fakts, ka fosilās degvielas importa vietā tiek patērēta Latvijā ražota atjaunojamā elektroenerģija,” skaidro ministrs. “Īpaši tas attiecas uz tiem lietotājiem, kuri savus auto uzlādē, izmantojot sev piederošos saules paneļos saražoto enerģiju. Latvija par importa energoresursiem maksā piecus līdz septiņus, brīžiem arī desmit miljonus eiro dienā. Gada griezumā sakrājas ievērojama summa. Ja kaut puse no šīs naudas paliktu Latvijā, mūsu ekonomikas attīstības tempi apsteigtu kaimiņus.”

Pozitīvi vērtējams arī pēdējos gados novērojamais elektromobiļu popularitātes pieaugums. Atbalsta programmas līdzfinansējumu e-auto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei izmantojuši vairāk nekā 6400 iedzīvotāju, kas veido aptuveni 40 procentu no visiem elektroauto pircējiem Latvijā. Īpaša uzmanība programmā pievērsta ģimenēm. “Mēs apzināti precizējām pieprasījumu pēc ekonomiski pieejamiem auto un 2024. gada vasarā ieviesām izmaiņas, kas paredzēja palielināt atbalstu Goda ģimenēm,” norāda Kaspars Melnis. “Šāds solis ļāva programmu izmantot vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm, kā arī vecākiem, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.”

Vai progress turpināsies?

Jāpiebilst gan, ka minētā valsts atbalsta programma ar šo gadu vairs nedarbojas, jo tai atvēlētie finanšu resursi ir izsmelti. Tiesa, atbildīgā ministrija sola izstrādāt jaunus mehānismus, kas stimulētu iedzīvotājiem dot priekšroku e-auto, nevis mašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Kamēr šie atbalsta mehānismi vēl nav zināmi un nav pārbaudīta to darbības efektivitāte, īstas skaidrības nebūs. Taču noteikti zināms kas cits – elektroauto izmantošana līdzšinējo automašīnu vietā ir spēcīgs instruments, kas palīdz samazināt fosilā kurināmā patēriņu un līdz ar to arī siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādēļ izvēle par labu elektroauto ļaus mums ātrāk sasniegt klimata neitralitātes politikas mērķus un reizē labāk rūpēties par mūsu pašu un visas planētas veselību.