Kā nepietiekams miegs bērnam veicina "viltus mācīšanos"? Skaidro psiholoģe ^{Apriņķis.lv}

Cik stundas miega nepieciešams un kas notiek, ja tā ir par maz?

Pirmsskolas vecuma bērniem nepieciešamas 10 līdz 12 stundas miega, sākumskolas skolēniem 9 līdz 11 stundas, pusaudžiem aptuveni 8 līdz 10 stundas, bet vidusskolēni spēkus var atjaunot, guļot 7 līdz 9 stundas.

Miegā bērna imūnsistēma un nervu sistēma joprojām attīstās, un spēja pilnvērtīgi apstrādāt informāciju un nākamajā dienā mācīties skolā ir tieši atkarīga no miega daudzuma un kvalitātes. Ja bērns nav izgulējies, par to var liecināt dažādi signāli. Atšķirībā no pieaugušajiem bērni reti kļūst miegaini, viņi drīzāk kļūst hiperaktīvi, impulsīvi un aizkaitināmi. Līdz ar to skolā tas nereti var tikt interpretēts kā uzvedības problēmas, lai gan patiesībā tā ir organisma izmisīga vēlme uzturēt tonusu.

Raugoties no geštaltterapijas viedokļa, bērns zaudē kontaktu ar sevi un ir vai nu pārlieku uzvilkts, vai apātisks, kad ķermenis signalizē, ka tas ir pārslogots, bet nespēj apstāties.

“Viltus mācīšanās” un tā sekas 

Miega trūkums tieši ietekmē bērna uzmanību un atmiņu. Ja bērna smadzenes nav atpūtušās, tās funkcionē kā dators bez brīvas atmiņas. Informācija tiek uztverta, bet netiek saglabāta. Praktiski tas izpaužas tā, ka bērns dzird, bet neiemācās, un psiholoģijā to dēvē par “viltus mācīšanos”.

Miegā notiek būtiski neiroloģiski procesi, kuros pārraksta īstermiņa atmiņas ilgtermiņā, vienlaikus smadzenēm apstrādājot emocijas. Geštaltterapeitiski sakot, miegs ir dabiska integrācijas fāze, kad bērns saliek pa plauktiņiem visu, ko pieredzējis dienas laikā. Tas ir iemesls, kāpēc bērns, kurš ir labi izgulējies, no rīta ir emocionāli līdzsvarotāks un mierīgāks. Tomēr jāņem vērā, ka ne visiem bērniem miega paradumus ir viegli iedibināt un tas ne vienmēr notiek dabiski.

Bērniem, kuriem ir grūti stabilizēt pirmsgulētiešanas paradumus, miega trūkums var radīt arī ilgtermiņa riskus. Klīniski redzam, ka paaugstināts kortizola līmenis izraisa hronisku stresu, pavājina imunitāti, rada garastāvokļa svārstības, trauksmi un pašvērtējuma kritumu. Strādājot arī ar pieaugušajiem, redzu, cik bīstams ir ilgstošs miega deficīts. Tas var novest līdz halucinācijām un smagām dezorientācijas epizodēm. Obligāti jāguļ vismaz četras stundas diennaktī.

Pirms gulētiešanas rituāls skolēnam

Novērots, ka daudzi miega izaicinājumi sākas tieši ģimenē, proti, kad norit intensīvas vakara aktivitātes, trokšņaina vide, ekrānu lietošana pirms miega. Dažkārt bērni paši neapzinās iemeslus, kāpēc nejūtas izgulējušies, tāpēc vecākiem ir jābūt par paraugu, iedibinot bērniem pozitīvus pirms miega paradumus.

Pirmkārt, ekrānu zilā gaisma bloķē melatonīna izdalīšanos un smadzenēm signalizē, ka vēl ir diena, tāpēc bērns naktī guļ sekli un mostas bieži. Savukārt viena stunda bez ekrāna pirms gulētiešanas ir kā restarts. Otrkārt, var veidot vienkāršus, mierīgus vakara rituālus, piemēram, sarunu, tēju, kopīgu lasīšanu, siltu vannu vai īsu pastaigu. Vēlams pēc pulksten 21.00 izslēgt televizoru, telefonu un datoru, radot vidi, kas palīdz gatavoties miegam.

Svarīga ir arī tumša un klusa guļvieta un noteikts gulētiešanas laiks, tai skaitā brīvdienās. Jāņem gan  vērā, ka, ja bērns ilgstoši nevar iemigt, bieži mostas vai murgo, tas var liecināt par trauksmi vai depresijas simptomiem, un nepieciešama speciālista konsultācija.

Pusaudžiem ir grūtāk iet gulēt agrāk

Pusaudžiem miega problēmas nereti ir saistītas ne tikai ar paradumiem mājās, bet arī skolas ritmu un attiecībām ar vienaudžiem. Hormonu maiņas dēļ pusaudžu bioloģiskais ritms pārbīdās uz vēlākām gulētiešanas un celšanās stundām, kas veicina miega trūkumu un ietekmē sniegumu skolā.

Klātienes skolās bieži dzirdu no pedagogiem, ka bērniem stundās ir grūtības pieslēgties mācībām, ir kavējumi un aizmāršība. Tikmēr tālmācībā novēroju, ka ir daļa skolēnu, kuri tieši agro rītu un grūtību piecelties dēļ izvēlas šo mācību formu, jo tā ļauj mācīties sev piemērotā laikā, piemēram, pa dienu vai vakaros, un šī tendence arvien pieaug. Arī sabiedrībā izskan dažādi viedokļi par mācību sākšanu stundu vēlāk, taču viennozīmīgas atbildes par to, vai tas būtu risinājums miega problēmām, nav.

Vienlaikus, saskaņā ar “Sleep Medicine Reviews” pētījumu, skolēniem, kuri guļ mazāk par astoņām stundām, rezultāti skolā ir par 20 līdz 30 % zemāki, neatkarīgi no intelekta līmeņa. Tas ir tāpēc, ka miega trūkums tieši ietekmē motivāciju, jo dopamīna un serotonīna regulācijas traucējumi rada vienaldzību, apātiju un trauksmi. Rezultātā bērns nevis “negrib mācīties”, bet nespēj ieinteresēties, jo nervu sistēma ir izsmelta.

Jāatceras, ka miegs nav greznība, bet fizioloģisks priekšnoteikums bērna spējai domāt, mācīties un tikt galā ar emocijām. Skolas prasības un vecāku gaidas nereti ir augstas, taču pat vismotivētākais bērns nespēj sasniegt savu potenciālu, ja nav izgulējies.