2021.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5% iedzīvotāju - par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.
Padomju pieminekļu demontāža vēl neko neatrisina, un Latvijā nav būtībā veikta okupācijas perioda analīze, lai samērotu pretošanās un kolaborācijas dimensijas, piektdien Dailes teātra un fonda "Mākslai vajag telpu" diskusijā "Kā nosargāt valsti" atzina Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals.
Pēdējo divu gadu laikā ir divkāršojies pieteikto atlīdzību skaits par negadījumiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” dati. 2020. gadā “Ergo” tika saņemti 36 šādi pieteikumi, 2021. gadā – 52, bet pērn pieteiktas jau 68 atlīdzības. Negadījumus izraisījusi gan skrejriteņu vadītāju, gan autovadītāju neuzmanība. Lielākā atlīdzība 8400 eiro apmērā izmaksāta par traumām, kuras kāds elektriskā skrejriteņa vadītājs guvis pēc tam, kad viņam uzbraukusi automašīna.
46% vecāku Latvijā norāda, ka viņu bērns nezina nevienas savas uzticības personas, piemēram, mammas, tēta, māsas, brāļa, vecvecāka, krustvecāku, telefona numuru no galvas, liecina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja “Bite” veiktā aptauja.
Saeima ceturtdien izskatīja finanšu sektora “kapitālā remonta” seku ietekmes uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.
2023.gada augustā, salīdzinot ar 2022.gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 5,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Uzticēšanās publiskajai pārvaldei Latvijā ir zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tādēļ ir daudz jādara ar maziem ikdienas darbiem, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos, starptautiskajā konferencē "VID 30. Transformācija un ilgtspēja", sacīja Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis.
Valsts prezidenta rezidence - Rīgas pils - būs atvērta ekskursijām, informēja Valsts prezidenta kancelejā (VPK).
Nacionālā līmenī lauksaimnieku prasības ir izpildītas un tālākiem protestiem Rīgā nevajadzētu būt, pēc tikšanās ar lauksaimniekiem sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2023" atzīta monēta "Zvaigžņu putekļi", kas veltīta izcilajam latviešu kultūras darbiniekam Imantam Ziedonim, pavēstīja Latvijas Banka.
Skolēnu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu nākamgad nepieciešams papildu finansējums no Latvijas budžeta 4,743 miljonu eiro apmērā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā publiskotais informatīvais ziņojums.
Paliatīvā jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpe Latvijā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām, šādu vērtējumu jaunākajā revīzijā sniegusi Valsts kontrole (VK).
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem aktīvi gatavojas mūsdienu deju kolektīvi – 2024.gada novembrī Rīgā, Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē norisināsies mūsdienu deju kolektīvu konkursi, kuros piedalīsies 190 deju grupas. Nākamā gada vasarā notiekošo svētku programmā iekļauta mūsdienu deju izrāde “Kastaņa puslode”, kas notiks Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Plānots, ka izrādē piedalīsies vairāk nekā 2000 dejotāju, informē svētku rīkotāji.
2023.gadā Latvijā bija 57,4 tūkstoši ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,97 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma rezultāti. Ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā pakāpeniski samazinās. Laikā no 2010. līdz 2023. gadam saimniecību skaits ir samazinājies par 26 tūkstošiem jeb 31,1 %.
