No piektdienas līdz 31.oktobrim Rīgas pasažieru ostā plānotā vizītē ieradīsies šobrīd Baltijas jūrā izvietotās NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas (SNMG1) karakuģi, demonstrējot NATO klātbūtni un stiprinot kolektīvās aizsardzības principus Baltijas jūras reģionā, informēja Nacionālie bruņotie spēki.
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikts 3061 Covid-19 izmeklējums un reģistrēti 449 jauni inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Vairāk nekā puse jeb 54 % Latvijas iedzīvotāju uztraucas, ka Latvija varētu zaudēt savu politisko un ekonomisko neatkarību, 61 % ir noraizējušies par iespējamu Krievijas iebrukumu Latvijā, bet vēl vairāk – 82 % – aptaujāto nopietni satrauc tas, ka ekonomiskā krīze un politiskā nestabilitāte varētu rezultēties valsts pagrimumā, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” Drošības indeksa rezultāti. Pētījums uzrāda ne vien bažas, bet arī iedzīvotāju apņēmību nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu valsti.
ASV Tieslietu ministrija apsūdzējusi piecus Krievijas un divus ASV pilsoņus par elektronisku sastāvdaļu un snaiperu munīcijas ievešanu Krievijā kontrabandas ceļā caur Igauniju.
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (LA) pagājušā gada nogalē izveidojis biedrību "Northern European Policy Centre", kas veiks analītisku pētniecību, sniegs ekspertu viedokli un piedalīsies starptautiskos projektos par Eiropas un pasaules drošības jautājumiem.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Iepriekš konstatēti gadījumi, kad Baltkrievijas varasiestādes piedāvājušas šaujamieročus nelegālajiem imigrantiem, kas plānojuši šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Turcijas parlaments otrdien ar lielu balsu vairākumu atbalstījis Zviedrijas uzņemšanu NATO. Zviedrijas uzņemšanas protokols balsojumā parlamentā tika ratificēts ar 287 balsīm pret 55. Četri deputāti no balsošanas atturējās.
2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražošanas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pieauga par 4,9 %, apstrādes rūpniecībā – par 1,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 1,5 %.
Latvijā 79% iedzīvotāju, veicot darījumus ar "Smart-ID", lielākoties regulāri pārbauda kodu atbilstību, pavēstīja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Latvijā 78% autovadītāju uzskata, ka lielākos riskus satiksmē rada tieši pašu šoferu paradumi un braukšanas kultūra, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati.
Šogad saņemts ļoti liels pieteikumu skaits balsošanai pa pastu no ārvalstīm, pirmdien žurnālistiem atklāja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
Balsošanai pa pastu Latvijas pilsoņi ārvalstīs varēja iepriekš pieteikties ar portāla "Latvija.lv" starpniecību. Vēlēšanu dienā VAS "Latvijas pasts" šīs balsis izvadās pa attiecīgajām pašvaldībām, lai tās var pieskaitīt. Savukārt, ja kāds balsojums Latvijā nonāks vēlāk par vēlēšanu dienu, 7.jūniju, tad tas vairs netiks ieskaitīts.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kuras gan notika citādi, jo Rīgā bija ārkārtas vēlēšanas un pēc tam citās pašvaldībās bija kārtējās vēlēšanas, pa pastu pieteikušies balsot no ārvalstīm bija mazāk nekā 200 cilvēku, bet nobalsoja un par derīgām tika atzītas mazāk nekā 150 vēlēšanu zīmes. Savukārt šajās vēlēšanās saņemto pieteikumu skaits sasniedzis 2245. "Tas ir ļoti liels kāpums. Bet tas gan nenozīmē, ka visas balsis ir nosūtītas un visas tiks atzītas par derīgām," sacīja Saulīte.
Savukārt kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās balsstiesības ir 1 377 183 iedzīvotāju. "Ir daudz, bet cik atnāks - tas ir pašu cilvēku ziņā," sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze. Viņa gan nevarēja pateikt, kā balsstiesīgo skaits ir mainījies, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ineta Cīrule atzina, ka šis priekšvēlēšanu aģitācijas periods birojam bijis visai spraigs. Līdz šim KNAB saņēmis vairāk nekā 300 dažāda veida signālus par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, visbiežāk saņemot ziņojumus par valsts un pašvaldību resursu izmantošanu priekšvēlēšanu laikā. Pēc padziļinātām pārbaudēm KNAB ir sācis 23 administratīvā pārkāpuma procesus, 13 no tiem saistībā ar valsts un pašvaldību resursu izmantošanu.
KNAB līdz 10.maijam bija pieņēmis trīs lēmumus administratīvā pārkāpuma procesos par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumiem. Divi lēmumi pieņemti par valsts vai pašvaldību institūciju administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijas īstenošanai, bet viens lēmums pieņemts par aģitācijas materiālu izvietošanas paziņošanas nosacījumu neievērošanu. Tomēr Cīrule pirmdien joprojām neatklāja, par kurām partijām vai cilvēkiem šie lēmumi ir pieņemti. Šobrīd pieņemto lēmumu skaits jau esot lielāks, tomēr viņa neprecizēja cik.
Cīrule aicināja iedzīvotājus ļoti kritiski vērtēt skandalozus video vai audio materiālus, kas priekšvēlēšanu laikā parādās interneta vidē par kādu no kandidātiem, jo tie, iespējams, varētu tikt veidoti ar kādu no mākslīgā intelekta rīkiem, lai ietekmētu sabiedrisko domu. Šogad partijām arī jāziņo, ja tās priekšvēlēšanu aģitācijā izmanto mākslīgo intelektu.
Tāpat viņa atgādināja, ka piektdien, 6.jūnijā, un vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, ir priekšvēlēšanu aģitācijas tā sauktais klusais periods, kad partijām nav ļauts apmaksāt priekšvēlēšanu aģitāciju. Ja iedzīvotāji ko tādu tomēr pamana, viņi aicināti par to ziņot KNAB.
Šajās vēlēšanās ir ieviesta jauna Vēlēšanu platforma un liels uzsvars likts uz drošības prasību ievērošanu, tāpēc vēlēšanu komisijas locekļiem ir nodrošinātas apmācības. Iecirkņu darbinieki ir apmācīti arī situācijās, ja kādā gadījumā iecirknī pieviļ tehnika vai rodas, piemēram, elektroapgādes problēmas, uzsvēra Saulīte. Piemēram, ja kaut kādu iemeslu dēļ iecirknī neizdodas noskenēt vēlēt atnākušā personu apliecinošu dokumentu, pases vai personas apliecības dati tiks ievadīti manuāli, skaidroja CVK vadītāja.
Šogad pirmo reizi vēlētāji varēs nobalsot katru dienu, sākot no 2.jūnija līdz 7.jūnijam. Vēlēšanu iecirkņi iepriekšējā balsošanā pirmdien, 2.jūnijā, būs atvērti no plkst.17 līdz 20, otrdien, 3.jūnijā, - no plkst.8 līdz 11, trešdien, 4.jūnijā, - no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 5.jūnijā, - no plkst.8 līdz 11 un piektdien, 6.jūnijā - no plkst.12 līdz 15. Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst.8 līdz 20.
Tāpat 11 pašvaldībās notiks izbraukuma balsošana speciāli aprīkotā autobusā. Savukārt, ja kāds iedzīvotājs kaut kādu iemeslu dēļ nevar pats ierasties pats vēlēšanu iecirknī, bet grib nobalsot, ir iesējams pieteikt balsošanu mājās. Tādā gadījumā ir jāvēršas attiecīgajā iecirknī no šodienas līdz sestdienas plkst.12, nogādājot tajā iesniegumu elektroniski vai klātienē.
Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā.
Latvijas ekonomika nebūs ieguvēja no ASV prezidenta Donalda Trampa un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas panāktās vienošanās par muitas tarifiem, taču negatīvā ietekme varētu būt salīdzinoši maza, galvenokārt caur tirdzniecības partnervalstīm, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.
Eiropas Tiesa ceturtdien par spēkā neesošu pasludinājusi Eiropas Savienības (ES) un ASV datu aizsardzības vienošanos, ka ļāva lielajām tehnoloģiju kompānijām sūtīt datus uz Savienotajām Valstīm.
