Banku analītiķi: Negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku no ASV piemērotajiem muitas tarifiem varētu būt salīdzinoši maza

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis minēja, ka vienošanos var uzskatīt par labu ASV sāktās tirdzniecības politikas kontekstā, kas pati par sevi ir haosu un nenoteiktību veicinoša. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka joprojām visas nianses nav zināmas, īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) rīcību, kas vērtējumu var koriģēt, tostarp ietekmi uz Latviju.

"No vienas puses pastāvēja risks par vēl augstākiem tarifiem. Taču jautājums ir, cik ilgi pastāvēs šī vienošanās? No otras puses ES ir piekāpusies, neizvēloties eskalāciju kā iespēju uz labākiem nosacījumiem. Viens aspekts ir pašreizējā drošības situācija, tādēļ nākas rīkot reveransus ASV prezidentam," sacīja Gašpuitis.

Viņš arī pauda, ka Latvijas ekonomika noteikti nav ieguvēja, jo audzēt eksportu ASV tirgū kļūs sarežģītāk, un tarifus izjutīs arī eirozona. Taču notiks pielāgošanās, un negatīvā ietekme var izrādīties salīdzinoši maza. Tādēļ lielāks uzsvars un iespējas jāliek uz pakalpojumu eksportu.

Tajā pašā laikā Gašpuitis arī uzsvēra, ka paļauties uz pašreizējās vienošanās noturīgumu ir riskanti. "Visticamāk, ka ilgi nebūs jāgaida uz jauniem pavērsieniem," viņš sacīja.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka šī vienošanās ir liela Trampa politiska uzvara, kā arī atzīšanās no ES puses, būtībā atzīstot ASV politisko dominanci.

Viņš arī minēja, ka vienošanās ir asimetriska, jo Eiropas precēm ASV būs 15% tarifs, kamēr ASV preces Eiropā varēs ievest bez ierobežojumiem. Atsevišķas preču kategorijas no tiem tiks atbrīvotas, piemēram, lidmašīnas, medikamenti, alkoholiskie dzērieni. Savukārt tēraudam un alumīnijam būs 50% tarifs.

"EK arī ir apsolījusi noteikta apjoma enerģijas un ieroču pirkumus no ASV. Tas rada jautājumus, jo šos pirkumus veic un veiks valstis un uzņēmumi, nevis EK, vai būs iespējams panākt attiecīgu to rīcības koordināciju? Taču tā jau būs jauna diena, varbūt starplaikā kaut kas būs mainījies," sacīja Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka nedomā, ka šo vienošanos var uzskatīt par ieguvumu ASV ekonomikai. ASV iedzīvotāji un uzņēmumi maksās vairāk par Eiropas precēm. Šis lēmums, iespējams, samazinās šīs valsts tirdzniecības deficītu, taču nedaudz, jo tā galvenais iemesls ir cits - milzīgais valsts budžeta deficīts, kas finansē tirdzniecības deficītu.

"Domāju, ka EK stratēģiju šajā gadījumā var raksturot šādi - šodien mūsu uzdevums ir izvairīties no vēl lielākas nestabilitātes ārējā tirdzniecībā, tēlaini sakot, palikt dzīviem. Izmantosim relatīvas stabilitātes periodu, lai kļūtu stiprāki gan ekonomiski, gan militāri un nākotnē jau paši noteiktu savu likteni. Vajag laiku pagātnē pieļauto kļūdu labošanai," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka līdz šim bijuši pārāk mazi ieguldījumi aizsardzībā, nepietiekamas rūpes par enerģētikas drošību un ir citi vājie punkti, kas padara Eiropu viegli ievainojamu.

Tāpat, pēc viņa minētā, nav šaubu, ka ES nostāju šajā gadījumā varēja ietekmēt arī tas, ka Eiropa ir atkarīga no ASV drošības jomā, pat, ja formāli šie jautājumi nav saistīti.

Strautiņš arī piebilda, ka Francijas bijušais vēstnieks ASV Žerārs Aro pirmdien savā "X" kontā raksta: "Lielākā daļa Eiropas valstu nevēlas mūsu kontinenta stratēģisko autonomiju. Viņi dzīvo kā eiroatlantiskās kopienas dalībnieki, tās ietvaros viņi bez grūtībām pieņem amerikāņu vadošo pozīciju. Tie ir vasaļi, kas ir apmierināti ar savu vasaļa statusu". Strautiņš norādīja, ka Aro lieliski pauž to politiķu pozīciju Francijā un citās valstīs, kas vēlas redzēt lielāku Eiropas patstāvību, kamēr Latvija un pārējās Baltijas valstis šobrīd šajā diskusijā ir pretējā pusē diezgan acīmredzamu iemeslu dēļ - tām visvairāk vajadzīgs ASV drošības atbalsts.

"Kā tas ietekmē Latviju? Pirmkārt caur tirdzniecības partnervalstīm. Šīs vienošanās ietekmi uz tām īsumā var raksturot šādi: "nelabvēlīga, bet ne tāda, kas pati par sevi var izraisīt krīzi"," teica Strautiņš.

Viņš minēja, ka ietekmi uz Eiropu kopumā var saprast, domājot makroekonomiskās kategorijās - 15% importa tarifs šobrīd ir ASV "norma" tirdzniecībā ar pārējo pasauli. Tātad tas neapgrūtina konkurenci ar ASV importu no citām valstīm. Savukārt bez importa amerikāņi iztikt nevar, viņu ekonomika jau šobrīd darbojas uz savu ražošanu spēju robežas, ir pilna nodarbinātība un viegli paaugstināta inflācija. Ekspansīvas fiskālās politikas turpināšanās nozīmē to, ka ASV turpinās importēt vairāk nekā eksportē.