Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni izvēlējusies zaļo jeb papagaiļu stikleni
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Latvijas Mikologu biedrība
Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni izvēlējusies aizsargājamo zaļo stikleni (Gliophorus psittacinus), lai pievērstu tai sabiedrības uzmanību, izceltu bioloģiskās daudzveidības un biotopu aizsardzības nozīmi.
Zaļā (papagaiļu) stiklene ir maza, krāšņa sēne, kuru grūti sajaukt ar citu, pauž biedrībā. Šī sēne aug nabadzīgās augsnēs, īpaši zālājos un parkos. Tā nav indīga, bet nav arī ēdama sīkā izmēra dēļ. Latvijā pirmo reizi pamanīta 1951.gadā Lielplatones apkārtnē, bet uz Latvijas Nacionālā dabas muzeja krājumu pirmais eksemplārs atceļojis 2012.gadā no Moricsalas.
Jauna sēne ir zaļa, ar spīdīgu, gļotainu cepurīti; tās krāsa drīz kļūst dzeltenāka, izņemot kātiņa augšgalu, kurš pie cepurītes vienmēr saglabājas zaļgans. Cepurītes diametrs ir no 1 cm līdz 3,5 cm, kātiņa garums 2-7 cm. Lapiņas pelēkbaltas līdz dzeltenas, ar nedaudz zaļu krāsojumu, biezas un retas. Bieži novērojamas starplapiņas, kas kā mazas dzīsliņas šķērso lapiņu apakšējo daļu. Sēnei raksturīga maiga sēņu smarža un baltas sporas.
Zaļo stikleni var meklēt vasarā un rudenī, līdz pat salnām. Sēnes iecienīta dzīvotne ir nabadzīgas augsnes – neuzlaboti vai ilgstoši nemēsloti zālāji, ceļmalas, laukmalas un ganības, parki, kapi un baznīcu pagalmi, tomēr tās sastopamas arī mežos. Aug gan pa vienai, gan lielākās grupās – desmitiem augļķermeņu vienuviet.
Pasaulē zaļā stiklene ir izplatīta suga, bet Latvijā ļoti reti sastopama: līdz 2024.gadam zināms vien nepilns desmits atradņu. Sēne iekļauta topošajā Latvijas Sarkanajā grāmatā. Atrodot labāk atstāt sēni netraucēti augam, tomēr sugas saglabāšanai daudz būtiskāk ir saglabāt tās augšanai piemērotus biotopus, norāda Latvijas Mikologu biedrība.