Pasaules ūdens dienā aicina uz izzinošu spēli Ķemeru Nacionālajā parkā

No 22. marta līdz pat maija beigām DAP aicina iepazīt mitrājus Ķemeru Nacionālajā parkā, kur astoņos dabas objektos – pie Dumbrāja laipas stenda, Lūžņu grāvja, Slokas ezera stenda, Kaņiera ezera stenda, Lielā Ķemeru tīreļa torņa, Melnezera stenda,  Ragaciema seduma un pie Dunduru pļavu stenda – izvietoti QR kodi, kurus noskenējot, ikviens aicināts izspēlēt spēli un uzzināt, cik daudz zina par mitrājiem.

Šogad Pasaules ūdens diena, kas tiek atzīmēta 22. martā, ir veltīta vienai no aktuālākajām mūsdienu problēmām – ledāju kušanai. Klimata pārmaiņu ietekmē temperatūra paaugstinās, izraisot ledus laukumu sarukšanu un padarot ūdens apriti neparedzamāku. Tas veicina plūdus, ilgstošu sausumu, zemes nogruvumus un jūras līmeņa celšanos, kas apdraud miljardiem cilvēku visā pasaulē.

Pirms vairāk nekā 10 000 gadu Latvijas teritoriju klāja ledājs, un tā atstātās pēdas joprojām redzamas daudzviet. Ledāju darbības pēdas – osveida reljefa formas, laukakmeņi, smilts-grants atradnes, upju ielejas, ezeri un purvi – sastopami visā Latvijas teritorijā.

Kā norāda, DAP, Latvijas ainavu un dabas daudzveidību lielā mērā noteikusi ledāju darbība, kas atstājusi dziļas pēdas reljefā. Pēdējais ledus laikmets veidoja morēnu paugurus, līdzenumus un upju ielejas, kas mūsdienās Latvijas ainavu. Ledāju kušanas ūdeņi ir veidojuši zemienes, bet senie ledāja baseini kļuva par ezeriem un purviem, tostarp Lubānas un Rāznas ezeru. Arī Latvijas lielākās upes, piemēram, Daugava un Gauja, plūst pa ledāju veidotām senlejām, bet Baltijas jūras piekraste ir tiešs pēcleduslaikmeta ūdens kustību rezultāts.