190 brīvprātīgie deviņās diennaktīs izglābuši trīsarpus tūkstošus abinieku
- Autors: Apriņķis.lv

Lai palīdzētu krupjiem droši šķērsot autoceļus pavasara migrācijas laikā un nonākt nārsta vietās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau ceturto gadu organizēja kampaņu “Misija – krupis. Izglāb princi!”. Tai atsaucās 190 brīvprātīgie, kas kopumā deviņās diennaktīs uz 51 autoceļa visā Latvijā izglāba trīsarpus tūkstošus abinieku, no kuriem lielākā daļa bija krupji.
Kā informēja DAP, šogad pirmo reizi kampaņā iesaistījās arī divas pašvaldības. Olaines novada pašvaldība, reaģējot uz iedzīvotāju ziņu par masveida abinieku migrāciju, slēdza pievedceļu pie Jāņupes karjera. Savukārt Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība abinieku migrācijas laikā apturēja Jūrmalas krupju migrācijas posmā ietves tīrīšanu, lai neradītu abiniekiem papildu apdraudējumu. Pateicoties brīvprātīgo un sabiedrības ziņojumiem, ir zināmi septiņi jauni migrācijas ceļi.
Krupju migrācija sākas līdz ar siltā laika iestāšanos, ko ir grūti paredzēt. Šogad siltais laiks iestājās ļoti strauji jau marta beigās. Taču brīvprātīgie, kuru rindās ir jau pieredzējuši krupju glābēji, kas misijā piedalās ne pirmo gadu, bija tam gatavi. Un lielākoties krupjus, kā arī vardes un tritonus glāba kādā no 24 Vidzemes, 15 Kurzemes, septiņiem Latgales un pieciem Zemgales ceļu posmiem līdz pat aprīļa otrajai pusei.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina: “Izmērā nelielajam krupim ir liela nozīme barības ķēdē, jo tas ir nozīmīga barība, piemēram, mazajam ērglim, meža pūcei, sermulim, seskam, āpsis. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība un izzust pat augstākas klases sugas. Līdz ar to ir ļoti būtiski apzināties ikvienu Latvijas dabas daudzveidības sugu, to apdraudējumus un saudzēt tās ilgtermiņā.”
“Krupju glābšana ir vienkāršs, taču ļoti atbildīgs darbs, kas prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret glābjamajiem. Pirmais darbs ir sameklēt dzīvesvietai tuvāko migrācijas ceļu posmu, pieteikties par krupju glābēju, sekot līdzi tālākai saziņai savā e-pastā, uz kuru tiks nosūtīta papildinformācija, un būt gatavam turpmākajās nedēļās pāris vakarus aktīvi apsekot migrācijas posmus un fiziski pārnest lēnos rāpotājus ceļa otrajā pusē,” vēsta DAP.
“Parastais krupis ir ļoti lēns rāpotājs, kurš pavasarī mostas no ziemas miega un dodas uz nārsta vietu. Vidēja izmēra ceļa braucamo daļu krupis šķērso pat 15 minūtes, ja šajā laikā pa ceļu brauc automašīnas, pastāv liels risks, ka krupi sabrauks. Brīvprātīgie krupjus, vardes un tritonus pārnes pāri ceļa braucamajai daļai, lai tie dzīvi nonāktu ceļa otrā pusē un droši varētu turpināt iesākto ceļu uz vairošanās vietām.”