Praktiski padomi, kā sagatavot balkonu un terašu dārzus ziemai
- Autors: Jūlija Vilcāne, agronome, mikrobioloģe un dārzkopības bloga @daarzniece autore; Alise Damberga, “Bonava Latvija” ainavu arhitekte
Foto - publicitātes
Šogad rudens Latvijā bijis neierasti silts – vidējā gaisa temperatūra pārsniegusi klimatisko normu, un vairākkārt pārspēti diennakts maksimālās temperatūras rekordi, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tomēr ziema neizbēgami tuvojas, tāpēc ir vērts laikus sagatavot savu mazdārziņu, balkona vai terases stādījumus aukstajai sezonai.
Siltais un saulainais rudens šogad ieviesis pārmaiņas dabā – koki un krūmi joprojām zaļo, un krāšņais lapkritis neraksturīgi oktobrim joprojām kavējas. Arī salnas līdz šim skārušas tikai atsevišķus reģionus, bet Latvijas centrālajā daļā un Rīgas tuvumā tās vēl nav bijušas. Tomēr, lai arī dārzkopības sezona kļuvusi garāka, nedrīkst nokavēt piemērotāko brīdi ražas novākšanai.
Paprika, tomāti un rudens āboli ir siltummīļi, tie cieš no pirmajām salnām un ātri sāk bojāties. Tos noteikti vajadzētu ievākt savlaicīgi, pirms temperatūra noslīd zem nulles. Tagad ir īstais brīdis iegūt arī pēdējo diļļu ražu, bet pētersīļus un raudenes var pārstādīt podiņos un ienest telpās, kur tie turpinās zaļot.
Savukārt kartupeļi un burkāni spēj izturēt nelielu salu, taču jāņem vērā, ka tas ietekmē dārzeņu kvalitāti un garšu. Tie aukstumā kļūst saldāki, jo to sastāvā esošā ciete pārvēršas cukurā. Lai gan šī salduma piegarša var būt patīkama, ilgstoši sasaluši vai atkusuši dārzeņi ātrāk bojājas un nav piemēroti ilgstošai uzglabāšanai.
Īpaši izturīgi pret aukstumu ir dažādi kāpostu dzimtas augi, piemēram, Briseles, kale un citi kāposti. Tos var vākt pat līdz Ziemassvētkiem, un nav jāuztraucas, ja tie jau sasaluši, – aukstums tiem neskādē.
Kā sagatavot augus ziemai?
Kad rudens raža ievākta, laiks domāt arī par to, kā ieziemot augus līdz pavasarim. Īpaši populāras šogad bijušas liellapu hortenzijas. Lai tās saglabātu nākamajam gadam, jānodrošina miera periods +3 līdz +5 grādu temperatūrā. Ja ārā ir pārāk vēss, tās var izdzīvot, taču jārēķinās, ka nākamajā pavasarī ziedpumpuri neveidosies, tāpēc vēlams tās ieziemot sausā pagrabā vai verandā.
Daudzas puķes var ienest telpās un ļaut tām turpināt ziedēt. Telpās īpaši labi jūtas pelargonijas un fuksijas; ieziemot var arī kamolbegonijas un citus augus. Galvenais ir izvērtēt savas iespējas – ja pieejams pagrabs vai garāža, augus var turēt vēsumā, bet, ja tādas vietas nav, droši var padarīt balkona vai terases puķes par daļu no mājas zaļās oāzes.
Tomēr ziemas tuvošanās nebūt nenozīmē, ka visiem augiem pilnībā jāpamet balkoni un terases – augi, kas ir dabīgi izturīgi pret ziemas laikapstākļiem, mierīgi var tur palikt. Ārā var atstāt podus ar skuju kokiem, skarainajām hortenzijām, kā arī graudzālēm. Tāpat tukšajos podos ir īstais laiks stādīt ērikas un viršus. Ja podi ir siltināti, šie augi spēj saglabāt savu dekorativitāti un priecēt acis arī tad, kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles.
Rudens – īstais brīdis sīpolpuķēm
Rudens nav tikai ražas novākšanas laiks – tas ir arī lielisks brīdis jauniem stādījumiem, it īpaši uz balkoniem un terasēm. Podus un kastes var izmantot ne vien vasaras puķēm, bet arī sīpolpuķēm, kas pavasarī piešķirs ārtelpām krāsu un dzīvīgumu. Tulpēm, narcisēm un citām sīpolpuķēm nepieciešams 15 līdz 16 nedēļu aukstuma periods, lai tās bagātīgi ziedētu. Ja sīpolus pārāk ilgi tur siltumā, piemēram, līdz Ziemassvētkiem, augi nesaņem tiem nepieciešamo aukstumu, un pavasarī ziedēšana novēlojas.
Oktobris ir ideāls laiks sīpolpuķu stādīšanai, un balkonos un terasēs īpaši labi darbojas tā sauktā lazanjas metode – vienā podā stāda vairākus sīpolu slāņus. Seklāk stāda mazās sīpolpuķes – muskares un sniegpulkstenītes, dziļāk – tulpes, narcises, bet lielos sīpolus – kamasijas, scillas, fritilārijas – poda apakšā. Rezultātā veidojas daudzslāņaina, krāšņa kompozīcija, kas ziemā ļauj ar nepacietību gaidīt pirmos dzinumus, bet pavasarī pārvērš balkonu vai terasi par īstu ziedošu dārzu.