Svētki beigušies, risks paliek: bīstamie atkritumi pēc svinībām
- Autors: Ieva Erta, ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” vides izglītības eksperte
Foto – shutterstock.com
Janvāri nereti var dēvēt par bīstamo atkritumu mēnesi – tieši pēc svētkiem iedzīvotāji pastiprināti atbrīvojas no videi kaitīgiem priekšmetiem. Atbilstoši “Eurostat” datiem, 2022. gadā Eiropas Savienībā bīstamo atkritumu apjoms sasniedza 266 kg uz vienu iedzīvotāju. Pētījumi rāda, ka svētkos atkritumu apjoms var pieaugt pat par 30 %. Tāpēc svarīgi domāt ne tikai par atkritumu samazināšanu, bet arī par to, lai katram priekšmetam pēc lietošanas būtu pareizā vieta.
Pirotehnika
Pirotehnika satur toksiskas vielas, tostarp smagos metālus, piemēram, bāriju, alumīniju un stronciju, kas var piesārņot augsni, ūdenstilpes un gaisu, turklāt nepareiza tās apsaimniekošana var radīt sprādziena vai uzliesmošanas risku.
Lai pirotehniku izmestu droši, vispirms nepieciešams pārliecināties, ka pirotehnika ir izdegusi un atdzisusi. Pēc tam, kad esat pārliecinājušies, ka pirotehnika ir izreaģējusi, svarīgi to ir kārtīgi izmērcēt, lai novērstu atkārtotu aizdegšanos. Proti, tai ir jābūt pilnībai iemērktai zem ūdens vismaz 15 līdz 20 minūtes vai līdz brīdim, kad tā ir pilnībā izmirkusi.
Izmantoto ūdeni var noskalot tualetē, bet pirotehniku ievietot divos ūdensnecaurlaidīgos maisiņos un izmest sadzīves atkritumos. Līdzīgi var rīkoties ar pirotehniku, par kuru zināms, ka tā vairs netiks izmantota.
Mazā elektronika, baterijas un akumulatori
Visbiežāk aizdegšanās risku atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas ciklā rada elektroniskās cigaretes, kas izmestas sadzīves atkritumu konteineros. Tāpat arī lampiņu virtenes, elektriskās sveces, baterijas, akumulatorus un dažādas viedierīces (viedtālruņus, portatīvos un planšetdatorus, viedpulksteņus, fitnesa aproces, bezvadu austiņas un skaļruņus u.c.) nedrīkst izmest sadzīves vai šķiroto atkritumu konteineros. Tās jānogādā elektrisko un elektronisko iekārtu vai bīstamo atkritumu nodošanas punktos, pirms tam no tām izņemot baterijas vai akumulatorus.
Šo punktu atrašanās vietas apkopotas interaktīvajā kartē vietnē www.videspratiba.lv. Turklāt mazo bīstamo atkritumu nodošanai paredzētie punkti (piemēram, kastītes baterijām un akumulatoriem vai mazajai elektronikai) bieži izvietotas dažādās tirdzniecības vietās.
Aerosoli
Dekoratīvie aerosoli (mākslīgais sniegs, spīguļi u.c.) jānodod bīstamo atkritumu punktos. Tos nedrīkst pārdurt, saspiest vai izjaukt sprādziena riska dēļ.
Citi svētku rotājumi un atlikumi:
Rotājumi bez elektronikas (eglīšu rotājumi no stikla vai plastmasas, krāsoti koka dekori u.tml.) jāizmet sadzīves atkritumos.
Mākslīgās eglītes jāizmet sadzīves atkritumos, bet ar iebūvētām gaismiņām – šķirošanas laukumā pie elektronikas.
Alvas “laimītes” jāizmet metāla iepakojuma konteinerā, ja bez piejaukumiem; citādi – sadzīves atkritumos.
Putuplasts: speciālos konteineros atkritumu savākšanas laukumos vai pie mājas – sadzīves atkritumos.
Iepakojums (papīrs, kartons, plastmasa, stikls) jāizmet atbilstošajos šķirošanas konteineros.
Nevajadzīgas dāvanas – otrajai dzīvei
Ja dāvanas nav vajadzīgas pašam, bet ir derīgas, tad tām var dot otru dzīvi. Derīgus interjera priekšmetus, instrumentus, lampas un citus saimniecības piederumus var nodot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” apmaiņas punktos “Nomalēs”, Brīvnieku ielā 11, , Stopiņu pagasta Rumbulā, kā arī šķiroto atkritumu savākšanas laukumā Vietalvas ielā 5b, Rīgā.
Tāpat nevajadzīgas, bet vēl labā stāvoklī esošas lietas var ziedot labdarības veikalos, piemēram, "Otrā elpa", “Tavi draugi”, “Hopen”, kā arī organizācijām “Latvijas Sarkanais krusts” un “Ziedot.lv”. Tekstilizstrādājumus, kas aizvien ir lietojami vai valkājami, var ievietot tam paredzētajos tekstila konteineros – arī tie pēcāk nonāk labdarībā vai tiek pārstrādāti, radot jaunas izejvielas.