Menu
 

Par gada ģeovietu izvēlēta Salaspils karsta kritene

  • Autors:  Apriņķis.lv
Salaspils karsta kritene 2024.gadā. Foto -  eztf.lu.lv Salaspils karsta kritene 2024.gadā. Foto - eztf.lu.lv

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ģeoloģijas nodaļa nosaukusi 2026. gada ģeovietu. Pamatojoties uz balsojuma rezultātiem, šogad par gada ģeovietu izvēlēta Salaspils karsta kritene uz Salaspils pilsētas un Salaspils pagasta robežas.Ģeovietas izvirzīšanā un balsošanā par 20 potenciālajām ģeovietām piedalījās 45 ģeologi un ģeoloģijas interesenti.

Salaspils karsta kritene ir unikāla ar to, ka izveidojusies nesen – 2021. gadā. Tās pamatnē zem cilvēka veidota uzbēruma un kvartāra nogulumiem atsedzas devona nogulumieži, t. sk. augšējā devona Salaspils svītas ģipši. Tā kā ģipši ir Latvijas šķīstošākie ieži, visaktīvāko karsta procesu saistība tieši ar Salaspils svītu mūsu valsts teritorijā ir acīmredzama, norāda Ģeoloģijas nodaļā.

Salaspils svītas ģipšainie ieži ir pakļauti aktīviem karsta procesiem Skaistkalnes, Allažu, Baldones apkārtnē un citur. Salaspils kritene ilustrē karsta procesa kā viena no Latvijas ģeoloģiskajiem apdraudējumiem ietekmi uz apkārtējo vidi. Šis process mūsu valsts teritorijā ir aktīvs, un neviens ģeoloģisks novērojums vai mērījums neliecina, ka šī aktivitāte varētu samazināties. Latvijā iežu šķīšanas un iegruvumu veidošanās apdraudējums ir jāņem vērā kā būtisks faktors, plānojot jebkāda veida cilvēka darbību karsta ietekmētajās teritorijās.

Karsta apgabali ir arī ļoti jutīgi pret piesārņojumu, kas tur potenciāli var brīvi iekļūt pazemes ūdeņu nesējslāņos un izplatīties tālu no sākotnējās vietas. Pētījumi un novērojumi Skaistkalnes un Ezernieku karsta kriteņu teritorijā norāda uz ūdensrijēju un plaši savienotu pazemes ūdeņu sistēmu eksistenci. Par karsta procesiem un to norisi ir daudz neskaidrību, tādēļ ir nepieciešams paplašināt to pētījumus un monitoringu.

Salaspils karsta kritene ir neparasta arī tās atrašanās vietas dēļ. Iegruvums notika tieši uz meža stigas, kas vēsturiski ir bijusi dzelzceļa uzbērums. To pazīst kā bānīša ceļu, kurš savulaik savienojis tuvumā esošās Zeltiņu ģipša raktuves ar tagadējo Salaspils staciju. Kopš te sāka darboties dzelzceļš kā transporta ceļš, ir pagājuši apmēram 120 gadi, savukārt to pārtrauca izmantot 1965. gadā.

Salaspils karsta kritene pēc savas izveides ir ievērojami paplašinājusies, taču arī daļēji aizbirusi. Salaspils dome ir iekārtojusi kritenes apkārtni un pašu teritoriju iežogojusi, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem. Ir uzlikts informatīvais stends par karsta procesu attīstību.

Vairāk šajā kategorijā: « Izdod jaunu Latvijas Sarkano grāmatu
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.