Lieldienu laikā pat rūdīti olu neēdāji uzskata par savu pienākumu nokrāsot vismaz dažas raibas olas svētku galdam. Turklāt svētki ir gari un reizēm vārītas olas siltā istabā stāv vairākas dienas. Vai zini cik ilgi krāsotās olas ir ēdamas, vai tās jātur ledusskapī un kurā brīdī raibās olas kļūst tikai par svētku rotu un uzturā nav lietojamas?
Nākamnedēļ Latvijā paaugstināsies gaisa temperatūra un, iespējams, pirmo reizi šogad termometra stabiņš pakāpsies līdz +20 grādiem, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.
Ņemot vērā senās latviešu tradīcijas, Lieldienas nav iedomājamas bez kārtīgas izšūpošanās. Šūpošanās ir teju maģisks Lieldienu rituāls, kas saistāms gan ar “saules iešūpošanu” un auglību, gan cerību, ka vasarā mazāk kodīs odi un citi kukaiņi. Lai šūpošanās Lieldienās patiešām būtu pozitīvs un jautrs pasākums, kas nenestu traumas un lielu nelaimi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina šūpoties droši un ievērot dažus pavisam vienkāršus padomus.
Dažreiz ir jāatzīst, ka mūsu drēbju skapji ir pārpildīti. Katrā skapī var atrast vismaz pāris nekad nevilktus vai tikai vienu reizi uzvilktus apģērba gabalus. Ko ar tiem iesākt? Jātaisa skapja revīzija un liekās lietas jāpārdod!
Svētku brīvdienas Latvijā sāksies ar apmākušos un drēgnu laiku, bet no sestdienas valsts lielākajā daļā gaidāms pārsvarā saulains laiks, gaisa temperatūra gan būs zem normas, prognozē sinoptiķi.
Mūsdienu cilvēks dzīvo materiālā pasaulē, tāpēc ikdienas steigā un rutīnā pirts ir tā, kas spēj palīdzēt sakārtot gan mūsu fizisko, gan garīgo ķermeni, radot līdzsvaru starp tiem. Kāda ir pirts rituālu būtība, kas jāievēro, lai pirtī iešana nekaitētu veselībai, un kādas ir izplatītākās pirtošanās kļūdas, stāsta "Benu" aptiekas piesaistītais eksperts, sertificēts pirtnieks Jānis Šalms un "Benu" aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Aprīļa pirmajās desmit diennaktīs nokrišņu daudzums valstī vidēji sasniedza 27,5 milimetrus jeb 198% no normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Visvairāk nokrišņu - 52,9 milimetri - bija Pāvilostā, bet vismazāk lija un sniga Krāslavas novada Piedrujā, kur nokrišņu daudzums nepārsniedza 7,8 milimetrus.
Lieldienas var svinēt dažādi – kā reliģiskus svētkus; godinot senču tradīcijas; kā garas brīvdienas pilnvērtīgai atpūtai. Taču jebkurā formātā Lieldienas caurstrāvo pavasara atnākšana. Tā atspoguļojas svētku tradīcijās, noformējumā, mielastā. Galvenais Lieldienu atribūts – ola – ir auglības simbols un atgādina, ka saule ritinās augšup kalnā, lai pavisam drīz atplauktu krāšņā, zaļā vasarā.
Lieldienu laikā Jūrmala aicina apmeklēt garīgās mūzikas koncertus Dzintaru koncertzālē un Dubultu baznīcā, sajust pavasari brīvdabas izstādē “Tauriņu pavasaris” un izbaudīt Lieldienu tradīcijas Jūrmalas Brīvdabas muzejā.
Tradicionālā Lieldienu rota ir košas, krāsainas un raibas olas. Taču vai zinām, kā Lieldienu olas pareizi uzglabāt un kā iegūt visdažādākos krāsu toņus ar dabiskām krāsvielām?
Tuvākajās dienās laiks Latvijā kļūs sausāks, saulaināks un nedaudz siltāks, bet Lieldienu brīvdienās gaisa temperatūra pazemināsies, prognozē sinoptiķi.
