Iekšzemes tūrismā cenu un pieprasījuma kāpums ^{Apriņķis.lv}

“Apceļo dzimto zemi! Katram latvietim jāiepazīst Latvijas vēsturiskās, dabas bagātību, skaistuma un etnogrāfiskā ziņā vērtīgākās vietas. Dzimtenes apceļošana stiprina tēvzemes mīlestību un vieno tautu. Dzimtenes apceļošana izglīto, norūda veselību un garu dara možu. Esiet tūristi!” Pastkarti ar šādu pacilājošu aicinājumu vienā pusē un tālēs verošos tautumeitu otrā 1936. gadā izdeva Iekšlietu ministrijas Tūrisma birojs. Dzimtās zemes apceļošana īpaši aktuāla ir arī šogad, un par to parūpējusies globālā pandēmija.

Pieprasījums četrkāršojies

Pēc trim dīkstāves mēnešiem, kas viesnīcniekiem lika slīgt pilnīgā izmisumā, bet ceļotgribētājiem – garlaicībā, pēkšņi iestājies ceļošanas “pīķis”. Pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi ir ievērojami mīkstināti un, kā ikkatru gadu šajā laikā, strauji pieaug pieprasījums pēc naktsmājām, tūristu izklaidēm un sabiedriskās ēdināšanas. Taču, pandēmijas ietekmē izpaliekot ārzemju ceļojumiem un atgriežoties mājās lielam skaitam naudu sapelnījušu emigrantu, iekšzemes tūrisms piedzīvo pamatīgu bumu.

Asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele stāsta, ka labos viesu namos pieprasījums pašlaik reizes četras pārsniedz piedāvājumu. Ja naktsmītne nav savlaicīgi rezervēta, jārēķinās, ka nāksies meklēt ko dārgāku vai – gluži pretēji – samierināties ar pavisam pieticīgiem apartamentiem. Latgalē pleķi teltij arī par 5 eiro var dabūt. Bet tas tādiem ļoti spartiskiem ceļotājiem der.

Subjektīvi šķiet, ka cenu līmenis pret pagājušo gadu ir audzis, taču viesnīcnieki tam īsti nepiekrīt. Jūlijs un augusts allaž ir pieprasītākie mēneši, un, kā jau brīvā tirgū, cenas kāpj. Klienti par to nesūdzas, tātad nauda cilvēkiem ir. Septembrī cenas atkal būs lejā. Vienkārši pašlaik pieprasītākajās cenu kategorijās piedāvājums ir ierobežots. Ceļotgribētājiem tas jāņem vērā un rezervācijas jāveic savlaicīgi.

Latviešus biedē lietus

No ārzemnieku apkalpošanas pārorientējoties uz vietējiem cilvēkiem, naktsmītņu īpašniekiem nākas saskarties arī zināmu bezatbildību. Vasara padevusies gana laba, taču pa brīdim uzlīst. Un, kā izrādās, lietus latviešus ļoti biedē. Ārzemnieki, ja veikuši rezervāciju, ierodas arī vissliktākajos laika apstākļos, turpretim latvieši ceļojumu atceļ.

Taču sliktākais ir tas, ka arī nepabrīdina, ka neieradīsies. Līdz ar to pieprasīts numuriņš tikpat labi paliek tukšs. Tā nav apzinīga rīcība, taču tradīcija iekasēt kaut kādas ķīlas naudas par neizmantotām rezervācijām Latvijas laukos vēl nav iegājusies. Arī viesmīlības starpniekportāls “Booking.com” neesot atsaucīgs uz noteikumu maiņu. Viesu namu saimnieki sūdzas, ka otrā galā vienkārši nav, ar ko runāt. Tomēr šie ir salīdzinoši sīki kreņķi uz nozares īstermiņa atlabšanas fona.

Svarīgākā klientūra – rīdzinieki

Vai šā brīža izaugsme spēs kompensēt trīs tukšā pavadītos mēnešus, nevar zināt. Mazajiem viesu namiem, kas apkalpo individuālos ceļotājus, šobrīd klājas labāk. Ja rudenī nebūs jauns Covid-19 vilnis, tie noturēsies. Grūtāk klājas lielajām pasākumu vietām, jo kāzas, korporatīvās ballītes, uzņēmumu sporta spēles – tas viss nenotiek. Lai arī ierobežojumi ir atcelti, risks saglabājas pārāk liels. Ja viena saslimuša darbinieka dēļ pēc kopīga atpūtas pasākuma visam uzņēmuma kolektīvam jādodas karantīnā, labāk tādu nemaz nerīkot.

Un tas, protams, turpina sist pa kabatu pilīm, muižām un citām uz lielāku viesu skaitu un pasākumiem orientētām vietām. Mīnusi tiekot lēsti aptuveni 70% apmērā. Jo īpaši Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā tūrisms nespēj atkopties, jo vienmēr bijis orientēts uz ārzemniekiem.

Savukārt tagad tieši rīdzinieki ir nozīmīgākā tūristu grupa, un tā grib tikt laukā no Rīgas. Tāpēc nav brīnums, ka numuriņu “Park Inn by Radisson Riga Valdemara” var dabūt par 41 eiro, bet Kurzemē un Vidzemē mēnesi uz priekšu ir “aizbukoti” arī visai pieticīgi mitekļi pat cenu amplitūdā virs 100 eiro.

“Rīgas Apriņķa Avīze” papētīja aktuālo piedāvājumu un secināja – ja doma paceļot pa Latviju ir neplānota, ar naktsmītņu pieejamību tā ir, kā ir. Piemēram, Ventspilī piedāvājumā tiek uzrādītas 334 naktsmītnes, bet piektdien, skatoties vietu palikšanai uz sestdienas nakti diviem pieaugušajiem, pieejamas tikai deviņas naktsmītnes. Un gandrīz visas virs 100 eiro. Cēsīs izvēle vēl mazāka. No 67 naktsmītnēm rezervēt numuru iespējams tikai divās. Kuldīgā no 55 vietām nākamajā dienā pieejamas sešas, bet Kolkā vispār nav, kur palikt. Biznesam labi, ceļotājiem, protams, izvēle mazāka, cenas augstākas.

Nozīmīgs atbalsts tūrismam

Skrundas muižas saimnieks Edgars Vizulis, runājot par cenām, pieļauj, ka to kāpumu veicinājusi arī apzinīgāka nodokļu maksāšana. Komersanti tagad uzskatāmi redz, kāds labums ir no godīgas nodokļu maksāšanas. Valsts izsludinājusi pieteikšanos subsidēto darba algu programmai tūrisma nozarē. Uzņēmumi varēs saņemt atbalstu 30% apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tātad – jo vairāk nodokļos samaksāts, jo palīdzība lielāka. Un atbalsta programmas kopējais budžets ir 19,2 miljoni eiro.

Iepriekš tūrisma uzņēmēji varēja izmantot arī iespēju pieteikties dīkstāves pabalstiem, izmantojot vairāk nekā 14 miljonus eiro. Edgars Vizulis atzīst, ka tā kopumā ir nozīmīga palīdzība nozarei. Atkarībā no darbinieku skaita mazāki uzņēmumi tagad saņems grantu pāris tūkstošu eiro apmērā, vidēji lieli uzņēmumi 10–15 tūkstošus. Lielajām viesnīcu ķēdēm ar darbinieku skaitu simtos atbalsta ierobežojums ir 800 000 eiro. “Katrā ziņā uzņēmējiem par šo palīdzību ir jābūt pateicīgiem,” secina Edgars Vizulis.

Latvijas atklāšana ir modē

Ja nedz šis dāsnais grants, nedz dīkstāves pabalsti biznesu neļauj noturēt virs ūdens, jādomā par pārorientēšanos. Asnāte Ziemele stāsta, ka ārzemēs, piemēram, lielās viesnīcas tiek pārtaisītas par veco ļaužu namiem turīgai klientūrai vai arī tajās ierīko īres apartamentu kompleksus. Iespējams, tas būtu pieņemams risinājums arī kādām nīkuļojošām Latvijas viesnīcām. Savukārt mazajiem lauku viesu namiem un tūrisma saimniecībām ir īstais brīdis pelnīt.

Mūsdienu Latvijā vēl nekad tik ļoti nav bijusi cieņā dzimtenes apceļošana un vietējā produkcija, kā pašlaik. Lauku restorāni, kas iepriekš atlaida darbiniekus, tagad nespēj apkalpot gribētājus. Visi krodziņi pārpildīti, un pat slaveni Rīgas pavāri lauku miestos atvēruši savus restorānus. Ko nesīs rudens, nevar zināt, bet jācer, ka Latvijas atklāšana joprojām būs modē un turpinās stutēt iekšzemes tūrismu.

#SIF_MAF2020