Katrs trešais nodarbinātais – rīdzinieks, katrs piektais – pierīdznieks
- Autors: Apriņķis.lv
Nodarbinātie iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā 2021.gada sākumā (procentos). Grafika – CSP
2021.gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkstotis nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.
No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkstoši (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkstotis (20,6 %) – Pierīgā, 106,5 tūkstoši (12,1 %) – Latgalē, 104,7 tūkstoši (11,9 %) – Kurzemē, 103,4 tūkstoši (11,8 %) – Zemgalē un 84,5 tūkstoši (9,6 %) – Vidzemē.
Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).
Salīdzinot ar 2011. gadu, nodarbinātības līmenis audzis visos reģionos. Vismazākais pieaugums novērojams Rīgā – tikai par 5,8 procentpunktiem (no 51,3 % līdz 57,1 %), visaugstākais Vidzemē – par 11,1 procentpunktiem (no 43,4 % līdz 54,5 %).
Kā atzīmē CSP, iepriekšējā skaitīšana notika ekonomiskās krīzes laikā (2011.gadā) un, lai arī iedzīvotāju skaits samazinājies par 8,7 %, 10 gadu laikā nodarbināto iedzīvotāju (15 un vairāk gadu vecumā) skaits pieaudzis par 43,6 tūkstošiem jeb 8,3 procentpunktiem – no 46,9 % līdz 55,2 %. Nākamā visplašāk pārstāvētā grupa ir nestrādājoši pensionāri – 22,9 %, kam seko nestrādājoši studenti un skolēni (5,2 %).
No nestrādājošiem pensiju saņēmējiem lielākā daļa ir vecuma pensionāru – 78,8 % no iedzīvotājiem 65 un vairāk gadu vecumā nestrādāja un saņēma pensiju (t. sk. invaliditātes). Nestrādājoši pensiju saņēmēji bija 15,1 % no iedzīvotājiem 55–64 gadu vecumā, 3,8 % – 45-54 gadīgi un 0,5 % 25–44 gadu vecumā.
10 gadu laikā visvairāk audzis nodarbināto skaits IKT sektorā – gan ražošanas, gan pakalpojumu uzņēmumos. Informācijas pakalpojumu uzņēmumos (interneta portālu darbība, datu apstrāde u. tml.) nodarbināto skaits pieaudzis četras reizes, uzņēmumos, kas nodarbojas ar programmēšanu – divas reizes. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā attiecībā pret 2011. gada nodarbināto skaitu pieaugums bija 67,7 %. Dažādās nozarēs strādājošu programmētāju, datubāžu un tīklu speciālistu skaits ir divkāršojies, datu ievadīšanas operatoru skaits – pat trīskāršojies.
Lai arī tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare ir visplašāk pārstāvētā, nodarbināto skaits šajās nozarēs sarucis par 7,6 % no 2011.gada apmēra. Tāpat arī sarucis nodarbināto skaits azartspēļu un derību nozarē – par 19,2 %, sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību nozarē – par 8,7 % un bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbības nozarē – par 22,3 %. Transporta nozarē nodarbināto skaits samazinājies par 9,9 % kopš 2011. gada līmeņa, it īpaši samazinājās gaisa transporta nozarē nodarbināto skaits. Veselības aizsardzības nozarē nodarbināto skaits palielinājies par 8 % no 38,8 tūkstošiem 2011. gadā līdz 41,9 tūkstošiem 2021. gadā.
Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbināti 7,3 % jeb 63,5 tūkstoši nodarbināto. Rūpniecības nozarē nodarbināti 14,9 % nodarbināto. Būvniecībā saskaitīti 6,4 % nodarbināto. Finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē nodarbināti 12,3% nodarbināto.
Pēc CSP datiem, vislielākais pieaugums bija zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 22,3%, kam seko administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība – 13,3% un operācijas ar nekustamo īpašumu – 8,7 %. Finanšu un apdrošināšanas nozarē nodarbināto iedzīvotāju skaits kopš 2011. gada bija sarucis par 21,7 %. Izglītības nozarē nodarbināti 9,8 % jeb 86,3 tūkstoši nodarbināto.
Valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē nodarbināti 7,5 % nodarbināto tāpat kā 10 gadus atpakaļ. Nodarbināto skaits gan nedaudz pieaudzis par 6,1 % no 62,1 tūkst. līdz 65,9 tūkst.
Sociālajā aprūpē ar izmitināšanu par 17,3 % samazinājies nodarbināto skaits no 7,7 tūkst. 2011. gadā uz 6,4 tūkst. 2021. gadā. Taču sociālajā aprūpē bez izmitināšanas pieaudzis nodarbināto skaits vairāk nekā divas reizes no 3,9 tūkst. 2011. gadā līdz 10,7 tūkst. 2021. gadā.