Latvijas iedzīvotāji naudu krāj 10 reizes biežāk nekā investē
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
“Nauda, kas netiek investēta – tā ir kā zeme, kas jums pieder, bet netiek apstrādāta: skaisti, taču bezjēdzīgi un ar katru gadu vairāk aizaug. Latvijas Bankas jaunākais pētījums liecina, ka par ieguldījumiem akcijās neko nav dzirdējuši 43% Latvijas iedzīvotāju, bet par parādzīmēm – 47%. Savukārt akcijās un parādzīmēs ieguldījumus veic tikai katrs simtais iedzīvotājs,” stāsta Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks.
Naudu bankas kontā krāj 37% respondenti, 34% veido uzkrājumus skaidrā naudā, bet 17% veic ieguldījumus trešajā pensiju līmenī un tikai 3% ir ieguldījuši līdzekļus fondos, 2% – akcijās, 1% – parādzīmēs.
“Zināšanu par finanšu jomu indekss atbilstoši Latvijas Bankas pētījumam ir visai viduvējs (3,9 punkti no 7), turklāt tas ir pasliktinājies, salīdzinot ar 2015.gadu (5,1 punkts no 7). Tas liecina, ka iespējami ātrāk ir jāsāk par šo jomu izglītot jauniešus, tas labvēlīgi ietekmēs visas sabiedrības labklājību gan šodien, gan arī ilgtermiņa perspektīvā,” ir pārliecināts Investoru kluba dibinātājs.
Latvijas vidusskolās tiks organizētas bezmaksas klātienes nodarbības ar mērķi paaugstināt finanšu pratību investīciju jomā. Šīs sociālās iniciatīvas pirmais posms sāksies jau 1.februārī – katrā no 20 skolām Kaspars un viņa kolēģi vadīs vienu nodarbību vecāko klašu audzēkņiem, kurā pastāstīs, kas ir ieguldījumi akcijās un parādzīmēs, kādas ir investīciju stratēģijas un platformas, kāda ir minimālā ieguldījumu summa, kādi nodokļi jāmaksā, kāda ir atšķirība starp patstāvīgu darbu un investīciju uzticēšanu profesionālam investoram vai bankai.
Ekspertiem nāksies ne tikai palielināt jauniešu zināšanas par ieguldījumiem, bet arī kliedēt neskaitāmus iesīkstējušos mītus, piemēram, par to, ka investēšanai ir nepieciešama liela naudas summa, daudz brīva laika vai arī ka turību var iegūt teju vienā mirklī.
Ja projekts būs veiksmīgs un jaunieši būs atsaucīgi, tas ne tikai turpināsies, bet arī paplašināsies: tiks iekļauts vairāk skolu, arī tās, kas atrodas attālās valsts vietās, turklāt tiek plānota sadarbība ar augstskolām.