Šāgada pirmajā ceturksnī brīvo darbvietu skaits palielinājies par 2,5 %

Privātajā sektorā bija 13,4 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 11,1 tūkstotis. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 0,2 tūkstošiem jeb 1,6 %, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 0,8 tūkstošiem jeb 7,8 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,7 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,7 %, bet privātajā – 2,2 %.

Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, samazinājās par 4,8 tūkstošiem jeb 0,5 %. Privātajā sektorā tas samazinājās par 6,4 tūkstošiem jeb 1,1 %, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 1,6 tūkstošiem jeb 0,6 %.

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,6 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,1 % un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 3,0 %.

No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 8,1 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 7,1 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,9 %, citu pakalpojumu nozarē – 3,6 %, transporta un uzglabāšanas nozarē – 3,4 %.

Pēc CSP informācijas, reģionos 2024. gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 3,4 % jeb 20,6 tūkstoši, savukārt viszemākais – Kurzemē un Vidzemē (attiecīgi 1,1 % jeb 1,0 tūkstotis un 1,1 % jeb 0,9 tūkstoši). Latgalē brīvas bija 1,7 % jeb 1,1 tūkstotis darbvietu, bet Zemgalē – 1,5 % jeb 1,0 tūkstotis.

No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Latvijā – 2,7 %, Lietuvā – 1,9 % un Igaunijā – 1,6 %

Šāgada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada attiecīgo periodu, brīvo darbvietu skaits Lietuvā un Latvijā palielinājās attiecīgi par 3,1 % un 2,5 %, savukārt Igaunijā – samazinājās par 16,3 %.