LBAS: Valsts drošība ir arī nodarbināto labklājība ^{Apriņķis.lv}

Vēstulē LBAS uzsver, ka jau ilgstoši nav pārskatīta darbaspēka nodokļu politika, tā rezultātā veicinot efektīvo darbaspēka nodokļu likmju pieaugumu. Lai novērstu situāciju, kurā darba ņēmējam, pieaugot darba samaksai un nemainīgas darbaspēka nodokļu politikas rezultātā palielinās darbaspēka nodokļu slogs pret reālo darba samaksu, kas mazina darba ņēmēja pirktspēju, LBAS norāda uz nepieciešamību 2025.gada budžeta ietvaros paredzēt izmaiņas darbaspēka nodokļu politikā.

LBAS rosina 2025.gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums – 2000 eiro.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums Latvijā nav paaugstināts divus gadus pēc kārtas, tāpēc LBAS vērš uzmanību, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē (SDA) 2024. gada 17. aprīlī tika pieņemts lēmums atbalstīt neapliekamā minimuma piesaisti minimālajai darba bruto algai, un to noteikt vismaz 80% apmērā. Vienlaikus LBAS rosina turpmākajiem gadiem ieviest pārejas grafiku, kas līdz 2027. gadam sasniegtu rosināto minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās darba samaksas iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Grafiks nozīmētu, ka, 2025. gadā ieviešot minimālo algu 750 eiro apmērā, tā veidotu 46,2% no šā gada 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas, 2026. gadā minimālajai algai būtu jāsasniedz 47,5%, savukārt 2027. gadā – 50%.

Jau ilgstoši nav pārskatīts arī atvieglojums par apgādībā esošām personām, kas kopš 2020. gada ir noteikts 250 eiro līmenī. LBAS iestājas arī par atvieglojuma par apgādībā esošām personām celšanu apmērā, kas kompensē patēriņa cenu pieaugumu Latvijā. Kopš 2020. gada sākuma patēriņa cenu pieaugums veido 33,9%, kas nozīmētu atvieglojuma celšanu līdz vismaz 330 eiro mēnesī.

Izvērtējot FM analizētos darbaspēka nodokļu scenārijus, LBAS norāda uz nepieciešamību nākotnes darbaspēka nodokļu politikā saglabāt progresivitātes principu, kas atbilstoši OECD un Eiropas komisijas rekomendācijām samazina nodokļu slogu mazo un vidējo algu saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot lielāku progresivitāti lielajām algām. Vērtējama nodokļu sloga ietekme uz reģionālo konkurētspēju Baltijā, vienlaikus saglabājot ienākumu nevienlīdzības mazināšanas principus.

LBAS atbalsta turpmākai izvērtēšanai vairākus scenārijus. Pirmais paredz priekšlikumu pārejai uz fiksētu neapliekamo minimumu, bet, mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes robežas uz progresīvāku IIN likmju piemērošanu, bet otrais - diferencētā neapliekamā minimuma saglabāšanu, un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaikus paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Tas, sākot ar 2025. gadu, ieviešams atbilstoši iepriekš vēstulē norādītajām robežām, norāda LBAS.

LBAS atkārtoti uzsver, ka, lai veicinātu sociālo partneru autonomiju, kā arī izpildītu Eiropas Savienības (ES) Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES 4.panta “Koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšana” prasības, nepieciešams paplašināt koplīgumos izmantojamos instrumentus. Tostarp ziņojuma 79.punktā minētos sociālo partneru priekšlikumus palielināt darba koplīgumā noteikto darbinieka ēdināšanas izdevumu un ārstniecības izdevumu limitu, tai skaitā priekšlikums līdz 1000 eiro gadā jeb 83,33 eiro mēnesī līdz 100 eiro mēnesī, bet pašlaik tas ir 480 eiro gadā jeb 40 eiro mēnesī. 

LBAS arī aicina paplašināt IIN atvieglojumu grozu ar darba devēja izdevumiem par darbinieka transporta izdevumiem uz darbu un no tā, izdevumiem par dienesta viesnīcas, mītnes vietas un citu izmitināšanas izdevumu atlīdzināšanu darbiniekiem (atvieglojumi izdevumiem par darbinieka izmitināšanu, tādējādi veidojot darbaspēka mobilitātes pakotni un risinot darbaspēka pieejamības ierobežojumu), kā arī attiecināt atvieglojumus uz budžeta iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem.

Ņemot vērā, ka turpmāk ES ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas un uzraudzības instrumenta - Eiropas semestra - robežās ir plānotas būtiskas izmaiņas fiskālās politikas plānošanas mehānismā, ar Vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu aizstājot Nacionālo reformu programmu un Stabilitātes programmas, LBAS aicina savlaicīgi un pēc būtības iesaistīt sociālos partnerus Nacionālā plāna izstrādē.

LBAS iestājas pret taupības politikas veikšanu uz valsts budžeta iestādēs strādājošo darbinieku rēķina un arī 2025. gadā iezīmēt finansējumu darba algu palielināšanai darbiniekiem, kas algu saņem no valsts budžeta, - veselības aprūpes darbiniekiem, pedagogiem, iekšlietu drošības dienestu, jo īpaši valsts policijas darbiniekiem, kultūras darbiniekiem, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamajam darbaspēkam un citiem.

LETA jau rakstīja, ka valdība nākamā gada budžeta projekta sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteica valsts drošību. Attiecīgi priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem nākamajiem budžetiem varēs iesniegt tikai Aizsardzības un Iekšlietu ministrija, bet ar aizsardzību nesaistītajām politikas prioritātēm būs pašām jāmeklē papildu finansējuma avoti.