Putnkopji: Lēmums par atjaunotajām ievedmuitas tarifu kvotām olu importam nozari Latvijā ietekmēs minimāli

Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals pauda, ka lēmums putnkopības nozari praktiski neietekmēs, jo atvieglojumi Ukrainas olu importa ienākšanai Eiropas Savienības (ES) tirgū, ievedmuitas atcelšana, kā arī iespēja neievērot ES ražošanas un labturības standartus, ir radījusi būtiskus tirgus traucējumus daudzās ES valstīs, it īpaši Latvijā.

Viņš norādīja, ka arī cenai rēķinot klāt importa tarifus, kas ir 15 centi uz desmit olām jeb 1,5 cents vienai olai, Ukrainas olu realizācijas cenas Eiropā būs zem Latvijas un citu ES dalībvalstu ražotāju pašizmaksas. Ukrainas importa olām ir zemas cenas, jo Ukrainā ir zemas lopbarības graudu cenas, zemas darba algas, kā arī nav jāievēro striktie ES labturības standarti, zaļās vienošanās nosacījumi un nav jāievēro antibiotiku lietošanas nosacījumi.

Gaigals arī atzīmēja, ka vidējais importa apjoms, kad tiek atjaunotas ievedmuitas tarifu kvotas, aprēķināts ņemot vērā 2022.gadu, 2023.gadu un 2024.gada pirmo pusi, piebilstot, ka tas pēc būtības iesaldē kara radītās sekas, kad olu imports no Ukrainas pēc ievedmuitas atcelšanas dažos periodos pieauga pat 25 reizes.

Tāpat viņš norādīja, ka 75% no ievedmuitas apjoma nonāks ES budžetā, bet 25% tās valsts budžetā, kurā sākotnēji importa prece būs ievesta, kas vairumā gadījumu ir Polija, neatvieglojot situāciju Latvijas uzņēmumiem. Tāpat LAPNA valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka tieši Baltijas valstīs nonāk lielākā daļa Ukrainas olu importa ES, kas ir aptuveni 30%, bet atlikušā olu importa ietekme uz ES tirgu kopumā nav tik graujoša kā Latvijas tirgum.

Gaigals skaidroja, ka putnkopības nozares vēlme ir līdzvērtīgi un godīgi konkurences apstākļi, piebilstot, ka nepārdomāti un aprēķinos nebalstīti EK un Eiropas parlamenta (EP) lēmumi patlaban rada draudus nozares turpmākajai eksistencei. Viņš norādīja, ka neviens no bijušajiem EP deputātiem nespēja atbildēt, kāds Ukrainai ir ekonomiskais ieguvums naudas izteiksmē no šādiem lēmumiem, ko pieņēmis EP.

Viņš uzsvēra, ja tiek runāts par jebkura veida ekonomisku atbalstu, tad jābūt skaidrai, aprēķinos balstītai izpratnei, kāds konkrēti atbalsts paredzēts un ar kādiem zaudējumiem jārēķinās. Atbalsts būtu jāsniedz solidāri, nevis uz kādas Latvijas nozares rēķina, radot būtiskus traucējumus nozares darbībai un attīstībai, kā arī radot zaudējumus Latvijas budžetam.

Tāpat Gaigals atzīmēja, ka LAPNA ieskatā būtu jānosaka tāds ievedmuitas apjoms, kas nepieļauj tirgus traucējumus Eiropā un izlīdzinātu ES standartiem atbilstošas ražošanas izmaksas, bet visi iekasētie ievedmuitas nodokļu ieņēmumi būtu jānovirza Ukrainas atbalstam. Tas būtu tiešs un konkrēts atbalsts Ukrainai.

"Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps pauda, ka "Balticovo" atbalsta Ukrainu, cik vien iespējams. Uzņēmums necenšas izcelt tieši Ukrainu, bet kopumā ārpus ES, trešo valstu ražotu produktu importa problemātiku. Viņš uzsvēra, ka Eiropā ir augstas kvalitātes prasības un visa produkcija, ko importē no valstīm ārpus ES, būtu jāpielīdzina kvalitātes standartiem, kurus ievēro ES. Kvalitātes prasību ievērošana Eiropas olu ražotājiem prasa daudz vairāk resursus un ieguldījumus nekā citu trešo valstu olu ražotājiem, kuru produkciju pārdod turpat, kur ES ražoto produkciju.

Tāpat viņš atzīmēja, ka patlaban visi ražotāji plāno pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu olām, un tie ir dubulti standarti tirgot olas, kuras iegūtas apstākļos, kas nav pat tuvu ES pieņemtajam līmenim.

Par pašu lēmumu Auškāps sacīja, ka tas iespējams nedaudz palīdzēs Eiropas ražotājiem, padarot situāciju nedaudz godīgāku. Tomēr viņš pauda, ka ir grūti prognozēt vai lēmums palīdzēs situācijai Latvijas putnkopības nozarē, jo Latvija ir viens no cenu sensitīvākajiem reģioniem, kur nonāk lielākā daļa olu importa produkti. Tāpat Latvijā un Baltijā, primārie faktori pircējiem izvēloties olas, joprojām ir cena un tikai pēc tam pircēji ņem vērā izcelsmi vai vistas labturības faktorus. Tāpēc Latvijas tirgus ir piemērots trešo valstu olu importam.

"Balticovo" valdes loceklis arī sacīja, ka savā ziņā mums ir brīvais tirgus, kas jārespektē. Tomēr arvien biežāk daži mazumtirgotāji runā, ka plāno atteikties no sprostos dētām olām, bet joprojām tirgo šaursprostu olas. Tāpēc vēlams pievērst uzmanību arī veikalu tīklu godīgumam, jo no olu ražotājiem tiek prasīta augsta labturības apstākļu kvalitāte un piegādes serviss. Tomēr tas netraucē dažiem tirgotājiem tirgošanā izlikt lētus, Eiropas standartiem neatbilstošus olu piedāvājumus.

Tāpat "APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs pauda, ka uzņēmums neprognozē tūlītējas izmaiņas, jo arī pierēķinot cenai importa tarifus, ukraiņu olu realizācijas cenas Eiropā saglabāsies zem Latvijas un jebkuras citas ES dalībvalsts ražotāja pašizmaksas. Viņš uzsvēra, ka nevar pārpludināt iekšējo ES tirgu ar ES standartiem neatbilstošu un vairāk nekā divreiz lētāku produkciju un cerēt, ka simboliskie tarifi fundamentāli mainīs situāciju, piebilstot, ka turpinās konkurences kropļošana, un sekas uz vietējiem ražotājiem, pārtikas drošību un patērētāju veselību objektīvi netiek ņemtas vērā, lemjot par šiem pasākumiem.

Jau ziņots, ka no 2.jūlija atjaunotas brīvās tirdzniecības līguma (DCFTA) ievedmuitas tarifu kvotas olu un cukura importam Eiropas Savienībā (ES).

Autonomās tirdzniecības pasākumi, kas spēkā stājās 6.jūnijā, paredz, ka septiņām lauksaimniecības produktu kategorijām automātiski tiek atjaunota ievedmuita, ja to importa apmērs sasniedz vidējo importa apmēru gadā, kas aprēķināts no 2021.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.decembrim.

Olām un cukuram tas nozīmē vidēji attiecīgi 23 188,96 un 262 652,68 tonnas. Kopš gada sākuma olu un cukura imports no Ukrainas jau ir pārsniedzis šo apjomu, tādēļ Eiropas Komisijai 14 dienu laikā bija jāievieš DCFTA noteiktās tarifu kvotas, un uz papildu importu tiks attiecinātas vislabvēlīgākās ievedmuitas nodevas.

ES autonomie tirdzniecības pasākumi Ukrainai maijā tika pagarināti no 6.jūnija līdz 2025.gada 5.jūnijam.

Tāpat attiecībā uz importu no Ukrainas šajā periodā darbojas divi papildu mehānismi ES tirgus aizsardzībai: drošības mehānisms, kas attiecas uz visām precēm un paredz ātru korektīvu darbību īstenošanu gadījumos, kad negatīvi tiek ietekmēts vienas vai dažu ES dalībvalstu tirgus, kā arī automātisks drošības mehānisms, kas nosaka Eiropas Komisijai pienākumu atjaunot tarifu kvotas, ja mājputnu gaļas, olu, cukura, auzu, kukurūzas, putraimu un medus imports pārsniedz 2021.gada otrajā pusē, 2022.gadā un 2023.gadā importētā daudzuma vidējo aritmētisko apjomu.