Banku analītiķi jūlijā Latvijā prognozē gada inflāciju 0,6-0,8% apmērā
- Autors: LETA
Grafika - LETA
Latvijā gada inflācija šogad jūlijā varētu būt bijusi 0,6-0,8% apmērā, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, prognozēja banku analītiķi.
"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks prognozēja, ka 2024.gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,1%, tādējādi inflācijai gada laikā veidojot 0,8%.
Viņš norādīja, ka cenu pieauguma virzību, visticamāk, turpināja noteikt pakalpojumu cenas. Dārgāka bija degviela un elektrība. Nedaudz lētāka varētu būt bijusi pārtika, veikalos turpinot nonākt jaunajai ražai. Arī apģērbu cenās visdrīzāk bija novērojams kritums, pateicoties ikgadējām vasaras sezonas izpārdošanām.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka šogad jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas varētu būt saglabājušās nemainīgas, gada inflācijai samazinoties līdz 0,6%.
Viņš atzīmēja, ka mēneša laikā nedaudz samazinājās cena degvielai, kā arī sezonālo atlaižu dēļ cenas saruka apģērbiem un apaviem. Neliels kāpums varētu būt bijis pārtikai un pakalpojumiem.
Arī "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas varētu būt saglabājušās nemainīgas, gada inflācijai veidojot 0,6%.
Viņš skaidroja, ka cenu kāpumu virzīja pakalpojumi.
Strautiņš minēja, ka algas šogad pirmajā pusgadā auga apmēram par desmito daļu, kas nav ilgtspējīgi, bet jau notikušais kāpums paaugstina pakalpojumu sniedzēju izmaksas. Īpaši strauji aug cenas pakalpojumiem, kuros darbaspēka izmaksu daļa ir īpaši liela - medicīna, izglītība, skaistumkopšana.
Savukārt preču cenas gada laikā nav nozīmīgi mainījušās, atzīmēja "Luminor Bank" ekonomists.
"Šķiet, ka ir aizkavējusies pārtikas cenu sezonālā deflācija. Gaidām to augustā," teica Strautiņš, norādot, ka ir pārtikas produkti, kuru cena jūlijā visdrīzāk bija mazāka nekā pirms gada, piemēram, piena produktiem, taču patēriņa cenu datos redz atsevišķu pārtikas izejvielu - kakao, kafija, olīveļļa, sulu koncentrāti - augsto biržas cenu atspulgu.
Tāpat viņš minēja, ka lielākā cenu samazinošā ietekme joprojām ir mājokļu uzturēšanas izmaksām, taču tā vairs nav tik spēcīga, kāda bija gada pirmajā pusgadā. Samazinās arī ilglietošanas preču cenas.
"Iespējams, ka jūlijā augšupvērstu ietekmi uz patēriņa cenām radīja degviela. Tās cenas biržās jūnijā virzījās augšup, jūlijā - pretējā virzienā, sperot līdzīgu soli. Tā kā biržu cenu ietekme patēriņa cenās izpaužas ar aizkavēšanos, visdrīzāk redzēsim degvielas mēneša inflāciju jūlijā, bet deflāciju augustā," teica Strautiņš.
Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieauga par 1,9%.