Vēja parku tuvumā dzīvojošajiem maksās "sāpju" naudu
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs, infografika - KEM
Vēja parku attīstītājiem būs jāmaksā vietējai pašvaldībai un apkārtnes iedzīvotājiem ikgadējais atbalsts, un ne tālāk kā 2 kilometru attālumā esošo māju īpašnieki saņems vismaz vienu minimālo mēnešalgu gadā, paredz valdības apstiprinātie noteikumi par finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā, informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).
Valdības lēmums par kompensāciju piešķiršanu ir tapis pēc tam, kad vēja parka “Bauska–Ķekava–Ogre” attīstītāji pavasarī saskārās ar skaļiem iedzīvotāju un pašvaldību pārstāvju iebildumiem, šaubām un jautājumiem par ieceri Bauskas novada Vecumnieku pagasta un Ķekavas novada Baldones pagasta teritorijā esošajos Latvijas valstij piederošajos mežos izbūvēt vēja parku. Projektā paredzēts, ka tajā darbotos līdz 20 vēja elektrostacijām (turbīnām), kur katras stacijas nominālā jauda būs līdz 8 MW. Prognozēts, ka vienas stacijas torņa maksimālais augstums var sasniegt 300 m, rotoru diametrs – līdz 200 m. No projekta īstenotāju teiktā izrietēja, ka turbīnas nedrīkst ierīkot tuvāk par 800 metriem no dzīvojamām ēkām un sabiedriskām būvēm.
Martā jautājums par vēja parka izveidi Baldones pilsētas un pagasta iedzīvotāju vidū raisīja plašas diskusijas, tostarp sociālajos tīklos, tādēļ 15. martā tika sasaukta Ķekavas novada domes ārkārtas sēde, lai Ķekavas novada domes deputāti varētu nepastarpināti iepazīties ar plānoto projektu. Par nokaitēto gaisotni liecināja tas, ka domes sēde, kurā izskatīja tikai vienu jautājumu, ilga trīs stundas.
Vēja parku tuvumā iedzīvotāji un pašvaldības saņems naudu
Šobrīd valdībā pieņemtais lēmums paredz, ka finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā, būs 2500 eiro par megavatstundu gadā. To sadalīs divās vienādās daļās – 50 % iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50 % pašvaldībai.
Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas (2024. gadā minimālā alga bija 700 eiro).
Šo atbalstu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Šo naudu maksās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem.
Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot klimata un energoefektivitātes projektiem, infrastruktūras sakopšanai, ceļu un ielu remontiem.
Maksās, ja vēja parks ir 2 km attālumā no mājas
Nauda kopienai būs jāiemaksā gan vēja parkiem sauszemē, gan jūrā izvietotām vēja turbīnām, kuru jauda ir vismaz 1 MW.
Ieguldījums vietējā kopienā būs jāmaksā, ja vēja turbīnas sauszemē atradīsies 2 kilometru attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā – ja vēja parks atradīsies līdz 25 kilometru attālumā no krasta (mērot no vēja parka robežas taisnā leņķī pret krastu un maksājumu piemērojot dzīvojamajām mājām 2 kilometru rādiusā no krasta punkta).
Ja vēja parka attīstītājs plānos palielināt jaudu jau esošajai vēja elektrostacijai vai palielināt turbīnu skaitu jau esošā vēja parkā, arī tādā gadījumā projekta attīstītājam būs jāsniedz ieguldījums vietējai kopienai.
Lai saņemtu šo naudu, dzīvojamai ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas, kā arī ēka nav pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai ainavu bojājoša būve.
Ja īpašums pieder diviem īpašniekiem (piemēram, laulātajiem), finansiālais labums tiks sadalīts vienādās daļās starp kopīpašniekiem.
Finansiālo labumu iecerēts pārskatīt ne retāk kā reizi piecos gados
Ja būtiski mainīsies ekonomiskā situācija valstī (inflācijas straujš pieaugums u.tml.), ieguldījumu vietējai kopienai varēs pārskatīt ātrāk, un jauno maksājuma apmēru pēc pārskatīšanas piemēros elektroenerģijas ražotājiem no nākamā gada 1. janvāra.
Šobrīd pie pārvades sistēmas pieslēgti trīs vēja parki, kas atrodas Ventspils reģionā.
KEM norāda, ka pašvaldības un reģionu iedzīvotāji ir noskaņoti skeptiski attiecībā uz vēja elektrostaciju novietojumu netālu no viņiem piederošajiem īpašumiem, tādēļ aizkavē vēja enerģijas attīstību Latvijā, nepiekrītot elektrostaciju ieviešanai.
Ņemot vērā, ka vietējo iedzīvotāju kopienu nostāja attiecībā uz vēja elektrostaciju klātbūtni savu īpašumu tuvumā ir visnotaļ negatīva, tiek ieviests vēja elektrostaciju maksājums vietējās kopienas attīstībai, tā cerot pozitīvi ietekmēt vēja elektrostaciju ieviešanas procesu un veicinot iedzīvotāju negatīvās nostājās mazināšanos.
Ministrija prognozē elektrības cenu kritumu vēja parku dēļ
Ministrija paredz, ka vēja parku attīstība palīdzēs samazināt elektrības cenu. Piemēram, vidējā elektrības cena biržā 2022. gadā bija 22 centi/kWh, 2023. gadā – 9 centi/kWh, 2024. gada nepilnos 8 mēnešos cenai saglabājoties līdzvērtīgai – 9 centi/kWh.
Ministrija paziņojumā medijiem pauda, ka, ņemot vērā, ka vēja enerģijas pašizmaksa ir 4–7 centi par kWh, “pieaugot atjaunīgo energoresursu īpatsvaram mūsu enerģijas ražošanas grozā, raugāmies uz elektrības cenu 5–7 centi/kWh”.
Uzņēmējiem lētāka enerģija ļaus palielināt konkurētspēju reģionā, bet valstij – desmitiem miljardu vērtas investīcijas, lai palielinātu valsts budžetu.
Latvijas mērķis ir uzstādīt 1,5–2 GW vēja enerģijas, kas gadā vidēji saražo aptuveni 3,6–4,9 TWh.
Latvijā patērē 53 % atjaunīgās elektroenerģijas, Lietuvā – 26 %, bet Igaunijā – 29 %. Latvija virzās uz 100 % atjaunīgās elektroenerģijas sasniegšanu līdz 2030. gadam. Lai to īstenotu, nepieciešami 1,5–2 GW vēja enerģijas.
Šāds saražotais vēja enerģijas apjoms sniedz iespēju aizstāt gan elektroenerģijas importu, gan elektroenerģijas ražošanā esošo fosilo kurināmo, kā arī nodrošināt Latvijas eksporta potenciālu.
“Šobrīd pie pārvades tīkla ir rezervēta nepilnu 6000 MW liela jauda, no kuriem 60 % veido saules elektrostacijas, 14 % – vēja elektrostacijas, savukārt dažāda veida hibrīda projekti – 26 %. Rezervētais jaudas apmērs pārsniedz mums nepieciešamo enerģijas apmēru, ko rezervētā jauda var saražot. Lai virzītos straujiem soļiem tālāk, mums ir būtiski spert nākamo soli – nodrošināt energotīkla efektīvāku izmantošanu, kas ļaus projektu attīstītājiem veidot jaunus, elastīgus pieslēgumus, negaidot jaunu tīkla izbūvi. Plānojam jauno regulējumu Ministru kabinetā apstiprināt līdz gada beigām,” norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Laikapstākļu ietekmē elektrostaciju (saule un vējš) ražošanas laiki atšķiras. Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā var aizpildīt, piemēram, vēja elektrostacija, kura pietiekama vēja apstākļos nakts stundās var izmantot tīklu tikpat efektīvi. Drīzumā būs pieejams jaunais regulējums, kas ļautu kombinēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem.