EM: Pēdējos gada mēnešos eksporta izaugsme saglabāsies svārstīga

Viņš norāda, ka eksporta izaugsmi turpinās ierobežot ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada augustā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,1%, savukārt straujāk saruka importa vērtība - par 8,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance augustā uzlabojās un veidoja 10,4%.

Augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, straujāk samazinājās dzelzs un tērauda, ķīmisko produktu, elektroierīču un iekārtu, mēbeļu, kā arī mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Savukārt pieauga graudaugu, eļļas augu sēklu, jauktu pārtikas produktu un piena un piena produktu eksports.

Straujākais eksporta vērtības samazinājums augustā bija vērojams uz NVS valstīm - par 12,1%. Būtiski - par 12,5% jeb 12 miljoniem eiro saruka eksports uz Krieviju un Kirgizstānu. Savukārt šajā valstu grupā pieauga eksports uz Kazahstānu.

Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām veido dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.

Salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu neliels eksporta samazinājums bija vērojams arī uz Eiropas Savienības (ES) valstīm - par 1,5%. Eksporta vērtība būtiski auga uz Nīderlandi, mērenāk uz Vāciju un Franciju.

Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Lietuvu, Zviedriju, Igauniju un Itāliju. Gergelevičs atzīmē, ka ES valstis ir lielākais Latvijas eksporta noieta tirgus.

Neliels eksporta pieaugums vērojams uz pārējām valstīm - par 0,4%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Nigēriju, mērenāk uz Kamerūnu, Maroku, Senegālu un Kotdivuāru. Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Turciju, ASV, Angolu un Ukrainu.

Augustā importa vērtības izmaiņas būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču, minerālo produktu un elektroierīču un iekārtu importa vērtības samazinājums. To daļēji kompensēja dzelzceļa transporta un farmācijas produktu importa pieaugums.

Kopumā 2024.gada astoņos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 3,4% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 7,7%.

Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus, akcentē Gergelevičs.

LETA jau ziņoja, ka Latvija šogad astoņos mēnešos eksportēja preces 12,189 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 3,4% jeb 430,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 14,383 miljardiem eiro, kas ir kritums par 7,7% jeb 1,206 miljardiem eiro.

Tādējādi 2024.gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 26,572 miljardi eiro, kas ir par 5,8% jeb 1,637 miljardiem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.