EM: Eksporta izaugsmi ierobežos ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība
- Autors: LETA
Foto - Ekonomikas ministrija
Gada pēdējā ceturksnī eksporta izaugsme saglabāsies svārstīga, un to turpinās ierobežot ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība, prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.
Viņš norāda, ka šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada septembrī preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1%, savukārt straujāk saruka importa vērtība - par 12,4%.
Septembrī straujāk samazinājās eļļas augu sēklu, dzelzs un tērauda, lidaparātu, to daļu un elektroierīču un iekārtu eksporta vērtība. Savukārt pieauga graudaugu, koksnes un tās izstrādājumu, dzērienu un piena un piena produktu eksports.
Septembrī nedaudz jeb par 0,3% samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu - ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Vāciju, Spāniju un Čehiju. Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi un Kipru.
Vienlaikus par 7,8% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Saruka eksports uz Krieviju un Kirgizstānu. Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām veido dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Septembrī par 0,7% samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski samazinājās uz Keniju, ASV, Turciju, Norvēģiju un Mozambiku. Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Kotdivuāru, Nigēriju, Maroku, Angolu, Dienvidāfriku un Mauritāniju.
Septembrī importu būtiski ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības samazinājums. Mērenāk saruka arī minerālo produktu, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu un ierīču imports. To daļēji kompensēja dzelzceļa transporta, dzērienu un optisko ierīču importa pieaugums.
Kopumā 2024.gada trīs ceturkšņos preču eksports faktiskajās cenās bija par 2,9% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 8,2%.
Jau ziņots, ka Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces 13,781 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 2,9% jeb 417,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 16,22 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,2% jeb 1,453 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tādējādi 2024.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 30,001 miljards eiro, kas ir par 5,9% jeb 1,871 miljardu eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.