CSP: 2023.gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4 %

Lielākais izdevumu pieaugums bija pabalstiem mājokļa izmaksu segšanai – par 55,3 %, kas galvenokārt saistīts ar izdevumu pieaugumu atbalstam energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Pieaudzis arī atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti – par 15,7 % un pensijas vecuma iedzīvotājiem – par 13,6 %.

Savukārt izdevumu samazinājums pērn bija ar sociālās atstumtības mazināšanu saistītajiem izdevumiem (par 22,2 %), atbalstam ģimenēm ar bērniem (par 10 %) un slimības gadījumā (par 6,6 %).

Saistībā ar izdevumu pieaugumu atbalstam energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, izdevumi mājokļa pabalstam pieauga par 17,6 milj. eiro jeb 60,3 % un sasniedza 47 milj. eiro (2022. gadā – 29,4 milj. eiro). Labklājības ministrijas dati liecina, ka mājokļa pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 6,8 tūkst. personu (no līdz 73,1 tūkst. līdz 79,9 tūkst.). Salīdzinot ar 2022. gadu, kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai sadaļā „mājoklis” 2023. gadā palielinājās par 55,3 %.

Izdevumi atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti 2023. gadā pieauga par 15,7 %. Saistībā ar personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanu, izdevumi asistenta pakalpojumam pašvaldībā personām ar invaliditāti pieauga par 41 %, sasniedzot 49,1 milj. eiro. Energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi pieauga arī valsts pabalstam energoresursu izmaksu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti.

Lielāko daļu (44,8 %) no sociālās aizsardzības izdevumiem saņēma pensijas vecuma iedzīvotāji. No tiem 88,8 % bija izdevumi vecuma pensijai – 2,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu, kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai sadaļā „vecums” 2023. gadā palielinājās par 13,6 %, kas galvenokārt skaidrojams ar 2023. gadā veikto pensiju indeksāciju. 2023. gadā energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi pieauga arī valsts pabalstam energoresursu izmaksu kompensēšanai pensijas vecuma iedzīvotājiem, vēsta CSP.

Saistībā ar 2023. gadā veikto pensiju indeksāciju un minimālās pensijas apmēra paaugstināšanu, izdevumi apgādnieka zaudējuma pensijai pieauga par 14 %, bet kopējie sociālās aizsardzības izdevumi apgādnieka zaudējuma gadījumā, salīdzinot ar 2022. gadu, pieauga par 10 %.

Izdevumi sociālas atstumtības mazināšanai pērn samazinājās par 22,2 %, kas galvenokārt skaidrojams ar Garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalsta saņēmēju samazināšanos un izdevumu samazināšanos  sociālajai palīdzībai Ukrainas civiliedzīvotājiem 2023. gadā. Izdevumi GMI pabalstam samazinājās par 35,1 % un sasniedza 13,8 milj. eiro. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, GMI pabalsta saņēmēju skaits (t.sk. GMI pabalstu saņēmušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits) gada laikā samazinājās par 24,9 tūkst. personām (no 58,2 tūkst. līdz 33,3 tūkst.). Sociālo palīdzības saņēmušo Ukrainas civiliedzīvotāju izdevumu samazināšanās skaidrojama ar Latvijā iebraukušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaita samazināšanos 2023. gadā (2022. gadā – 23,3 tūkst., 2023. gadā – 4,4 tūkst.).  

Izdevumi ģimeņu un bērnu atbalstam 2023. gadā samazinājās par 10 %, kas galvenokārt skaidrojams ar 2022. gadā piešķirto atbalsta maksājumu (81 milj. eiro), lai kompensētu ar energoresursu un ar tiem saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu.

Pēc izdevumu pieauguma 2020.–2022. gadā, izdevumi veselības aprūpei līdz ar pandēmijas izbeigšanos pērn samazinājās par 6,6 %. Izdevumi ambulatorajai veselības aprūpei pērn samazinājās par 13,6 %, veidojot 568,7 milj. eiro, savukārt izdevumi slimības pabalstam samazinājās par 8,4 %, veidojot 318,2 milj. eiro.

Kā vēsta CSP, sociālās aizsardzības izdevumi (ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus) pērn veidoja 18,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā (18,9 %). Salīdzinot pabalstu un pensiju izdevumus no IKP starp Baltijas valstīm, Latvijā gada laikā tie samazinājās par 0,7 procentpunktiem (no 18,6 % 2022. gadā līdz 17,9 % 2023. gadā), Lietuvā par 0,1 procentpunktu (no 16,3 % 2022. gadā līdz 16,2 % 2023. gadā) un Igaunijā par 0,1 procentpunktu (no 15,4 % 2022. gadā līdz 15,3 % 2023. gadā). Eiropas Savienībā pabalstu un pensiju izdevumi 2022. gadā veidoja vidēji 26,9 % no IKP.

Sociālās aizsardzības izdevumu attiecība pret IKP ir tikai viens no rādītājiem sociālās aizsardzības izdevumu  vērtēšanā. Papildu rādītājs ir arī sociālās aizsardzības pensiju un pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju gadā. Latvijā šis rādītājs 2023.gadā ir nedaudz zemāks, salīdzinot ar kaimiņiem (Latvijā – 3,7 tūkst. eiro, Lietuvā – 4,1 tūkst. eiro, bet Igaunijā – 4,3 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju). Gada laikā sociālās aizsardzības pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā pieauga par 4,1 %, Lietuvā par 4,8 %, savukārt Igaunijā – par 2,2 %, liecina CSP informācija.