CSP: Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas Latvijā bija 1703 eiro
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2024.gada 3.ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1703 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 154 eiro jeb 9,9 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,59 eiro jeb par 10,9 %.
2024.gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,9 %, bet stundas samaksa – par 1,5 %.
Vidējā neto darba samaksa bija 1231 eiro jeb 72,3 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,4 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,3 %.
Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 3,3 procentpunktiem straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,3 % un 9,0 %.
Šāgada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1758 eiro. Privātajā sektorā vidējais atalgojums bija par 74 eiro zemāks nekā sabiedriskajā (1684 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 703 eiro jeb par 12,3 %.
Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 0,9 %, vispārējās valdības sektorā – par 1,1 %, bet privātajā sektorā – par 2,4 %.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 19,2 %, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā. Straujāk vidējais atalgojums auga arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (15,9 %), nekustamo īpašumu nozarē (15,2 %), kā arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 14,4 %.
Pēc CSP datiem, 2024. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2801 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2732 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2121 eiro), enerģētikas (2116 eiro), valsts pārvaldes (1996 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1956 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1772 eiro). Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1106 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Šāgada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 3. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Zemgalē (11,4 %), Vidzemē (11,1 %) un Latgalē (11,0 %). Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1877 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1223 eiro), kas ir par 35 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Rīgas reģionu un Kurzemi, kur nav vērojamas izmaiņas. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē (1,3 procentpunkti).
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gada 3. ceturksnī bija 11,59 eiro, un gada laikā tā pieauga par 10,9 % (2023. gada 3. ceturksnī – 10,45 eiro).
2024.gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk pieauga Lietuvā – par 10,9 %, Latvijā – par 9,9 %, bet Igaunijā – par 8,1 %, vēsta CSP.