Latvijas Banka izlaiž simboliski daudznozīmīgu kolekcijas monētu "Kāposts"

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē “e-monetas.lv” no 16. decembra plkst. 12.00. Monētas cena ir 89 eiro, iegādes limits vienai personai – 4 monētas. Monētas tirāža ir 3500 eksemplāru.

Kā norāda Latvijas Bankā, mēdz uzskatīt, ka kāpostus Latvijas teritorijā iepazina ap 11.–13. gs., un drīzumā tie kļuva par vienu no galvenajiem dārzeņiem mūsu senču virtuvē. Tomēr kāposta plašais pielietojums meklējams ne tikai virtuvē. Senajā Grieķijā un Romā kāpostu uzskatīja par dziedniecisku un vēl citādi vērtīgu augu. Saskaņā ar romiešu mītu galvenais dievs Jupiters, cenšoties izprast orākula pareģojumu, esot nosvīdis. Dieva sviedri tecējuši zemē, un no sviedru lāsēm izaugušas kāpostgalvas. Romieši šo augu nosaukuši par galvu (caput). Kad latvietis saka "kāpostgalva", iznāk "galvu galva", jo vārds "kāposts" ir pārveidojums no latīņu caput.

Zaļo lapu dēļ kāposts asociējas ar banknošu zaļo krāsu, un vārdu "kāposts" reizēm lietojam, runājot par naudu, arī bagātību. Annas dienā latvieši apdāvināja cits citu ar kāpostu lapām, ticot, ka tas vairos bagātību. Mēdza uzskatīt, ka kāpostu ēšana vairo auglību, un tas sasaucas ar mītu, ka bērnus atrod jeb bērni piedzimst kāpostos. Vecgada vakarā latvieši tradicionāli ēd skābētus kāpostus, lai gada laikā piedzīvotais "skābums" jeb neveiksmes tiktu apēstas bez pēdām. Kāpostu lapas izmanto arī tautas medicīnā, pieliekot tās slimajai ķermeņa daļai.