Elektroenerģijas vidējā cena Latvijā novembrī samazinājās par 3%

Tāpat arī Lietuvā elektroenerģijas cena samazinājās par 3% un bija 88,66 eiro par MWh, bet Igaunijā cena samazinājās par 10% - līdz 82,56 eiro par MWh.

Cenu starpību starp Baltijas valstīm noteica pieejamās starpsavienojumu pārvades jaudas.

Pagājušajā mēnesī elektroenerģijas zemākā stundas cena Baltijā bija -2,18 eiro par MWh, bet augstākā stundas cena bija 338,85 eiro par MWh.

Vienlaikus "Nord Pool" sistēmas vidējā mēneša cena palielinājās par 56% - līdz 37,28 eiro par MWh salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Tirgus apskatā teikts, ka, no vienas puses, tirgus cenu kustību ietekmēja pieprasījuma pieauguma dinamika un par 4% zemākas enerģijas plūsmas uz Baltiju, vienlaikus turpinājās straujš izstrādes apjoma kritums no saules stacijām. No otras puses, cenu augšupvērstu kustību ierobežoja augstāka izstrāde no hidroelektrostacijām, turklāt izstrāde vēja elektrostacijās pieauga par 30%, kas bija augstākā vēja izstrāde šogad, sasniedzot 574 gigavatstundas (GWh) jeb 24% no visas Baltijas ģenerācijas novembrī.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, kur mēneša laikā varēja novērot būtiski augstāku ikdienas cenu svārstīgumu.

Ziemeļvalstīs cenu kustību galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas bilance periodos, kad gaisa temperatūra noslīdēja zem normas līmeņa, pieaugot elektroenerģijas pieprasījumam, vienlaikus novērots arī izstrādes kritums no vēja elektrostacijām.

Savukārt elektroenerģijas cenu starpību starp tirdzniecības apgabaliem Norvēģijas un Zviedrijas ziemeļos un dienvidos noteica ūdens rezervuāru aizpildījums, kā arī augstākas cenas kontinentālajā Eiropā.

Novembrī kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms Baltijā bija 2400 GWh, kas ir pieaugums par 7% salīdzinājumā ar oktobra patēriņu, tomēr tas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā gada novembrī. Latvijā patēriņš bija 592 GWh, savukārt Lietuvā - 1087 GWh, abās valstīs elektroenerģijas patēriņš pieauga par 6% salīdzinājumā ar oktobri, bet par 1% salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums kāpa par 10%, sasniedzot 721 GWh, tomēr, salīdzinot pret šo pašu periodu aizvadītajā gadā, tas bija par 6% zemāks.

Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs bija 1393 GWh, kas ir par 16% vairāk nekā oktobrī. Vislielākais elektroenerģijas izstrādes apjoma kāpums bija Latvijā - par 73% vairāk nekā oktobrī, sasniedzot 324 GWh. Lietuvā elektroenerģijas ražošana bija 663 GWh, kas ir pieaugums par 8%. Tikmēr Igaunijā izstrādes apjomi bija 405 GWh, kas saglabājās oktobra līmenī.

Tirgus apskatā teikts, ka ūdens pietece Daugavā saglabājās zem daudzgadu vidējā līmeņa arī novembrī. Vidējā mēneša pietece Daugavā bija 278 kubikmetri sekundē, kas bija 31% zem daudzgadu vidējā rādītāja.

Novembrī "Latvenergo" stacijās kopā tika saražotas 263 GWh elektroenerģijas. No tām 113 GWh tika izstrādātas Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kas bija par 67% jeb par 46 GWh vairāk nekā oktobrī. Savukārt "Latvenergo" termoelektrostaciju (TEC) izstrāde bija 2,4 reizes augstāka - tika saražotas 150 GWh.

Tāpat apskatā minēts, ka novembrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts "Nordic Futures" palielinājās par 16% - līdz 49,91 eiro par MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 4% un bija 38,10 eiro par MWh.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.