Pērn bankām izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus 12 miljonu eiro apmērā; izkrāpti 15,5 miljoni
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Krāpšanas mērogi pieaug visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, kur pērn identificēts augstākais kiberapdraudējumu līmenis. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati par krāpšanas gadījumiem četrās lielākajās bankās, 2022.gadā kopumā tika identificēti apmēram 4000 telefonkrāpšanas un tikpat investīciju krāpšanas gadījumu, savukārt 2024.gadā telefonkrāpšanas mērogi jau sasniedza vairāk nekā 10 000 gadījumu un investīciju krāpšana virs 13 000.
Krāpšanas intensitātei pieaugot, arī bankas un citas iestādes aktīvi strādā, lai mazinātu izkrāptās naudas apmērus. Tā pērn bankām ir izdevies novērst 5116 telefonkrāpšanas un 10 878 investīciju krāpšanas gadījumus par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Par spīti tam krāpnieki pērn no iedzīvotājiem izkrāpuši 15,5 miljonus eiro.
Vislielākos zaudējumus iedzīvotājiem rada tieši telefonkrāpšana un investīciju krāpšanas, kam seko cita veida krāpšanas, piemēram, romantiskās krāpšanas, liecina FNA informācija. Attiecīgi pērn, izmantojot dažādas telefonkrāpšanas metodes, cilvēkiem tika izkrāpti vairāk nekā 9 miljoni eiro. Savukārt investīciju krāpšanas rezultātā zaudēti nepilni 5 miljoni eiro.
Ņemot vērā augstāk minēto statistiku, jau pērn aktīvi krāpšanas mēģinājumu novēršanā iesaistījušies mobilo sakaru operatori, ieviešot bezmaksas telefonkrāpniecības apkarošanas risinājumus. Tas ļāvis gada nogalē samazināt kopējo krāpšanas gadījumu skaitu. Pagājušajā gadā "Bite Latvija" ieviestais bezmaksas drošības risinājums savā tīklā ir bloķējis ap 270 tūkstošiem krāpnieku zvanu.
Arī Valsts policijas dati rāda, ka krāpšanas mēģinājumus skaits būtiski pieaug, un pieaug arī to iedzīvotāju skaits, kas par to ziņo Valsts policijai. Valsts policija akcentē būtisku tendenci – krāpnieku nagos iekrīt arvien gados jaunāki cilvēki, kuri vieglas peļņas motivēti kļūst par naudas mūļiem. Naudas mūļi ir personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedznieku savervētais "mūlis" palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem, tādējādi nopelnot komisijas maksu. Piemēram, 2024.gadā Valsts policija aizturēja vairāk nekā 100 naudas mūļu, un ir svarīgi atcerēties, ka tā ir krimināli sodāma rīcība.