Asociācija: Jāpārskata valsts prioritātes attiecībā uz viesmīlības nozares atbalstu
- Autors: LETA
Foto - www.pexels.com
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) aicina valdību pārskatīt valsts prioritātes attiecībā uz viesmīlības nozares atbalstu, palielinot investīcijas tūrisma popularizēšanai, kā arī nodrošinot konkurētspējīgu politiku viesmīlības sektora izaugsmei, aģentūru LETA informēja LVRA prezidents Andris Kalniņš.
Konkrētu summu, ko valsts varētu ieguldīt, Kalniņš nenosauc, taču viņš atzīmēja, ka sagaidītu investīcijas, kas ir ne mazākas kā Igaunijā, kur investīcijas sasniedza aptuveni deviņus miljonus, un Lietuvā, kur tās bija 6,5 miljoni eiro. "Pretējā gadījumā Latvijas viesmīlības nozare turpinās stagnēt un valsts turpinās zaudēt potenciālos ieņēmumus, ko citas Baltijas valstis jau prasmīgi izmanto savā labā," uzsvēra Kalniņš. Viņš norādīja, ka ar valsts ieguldījumu viesmīlības nozarē Latvijai varētu palielināt pienesumu tautsaimniecībai par vismaz 20%.
Vienlaikus Kalniņš atzīmēja, ka Latvijas viesmīlības nozare ir viens no nozīmīgākajiem eksporta sektoriem valstī ar pienesumu, kas 2023.gadā pārsniedza 1,2 miljardus eiro, savukārt nozarē nodarbināti vairāk nekā 30 000 cilvēku. "Valdība turpina to ignorēt, vienlaikus dāsni atbalstot citus sektorus, kuros ieguldītās summas ir nesamērīgas un neefektīvas," uzsvēra Kalniņš.
"Valsts sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu aviācijas nozarei, nodrošinot simtiem miljonu eiro "airBaltic" uzturēšanai, kamēr ienākošā tūrisma mārketinga finansējums nedaudz pārsniedz trīs miljonus eiro gadā - vismazākais atbalsts visā Baltijā," pauda Kalniņš.
Tāpat Kalniņš akcentēja, ka Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) paziņojumi par tūristu plūsmas atjaunošanu nav patiesi, jo Rīga vairs nav Baltijas līdere tūrisma jomā, un Latvijas galvaspilsēta zaudē konkurencē gan Tallinai, gan Viļņai.
Viņš norādīja, ka valdība joprojām ignorē vairāk nekā 12 000 Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu sabiedriskajai ēdināšanai, kas, pēc Kalniņa domām, veicinātu ne tikai nozares attīstību, bet arī ēnu ekonomikas samazināšanos.
Vienlaikus Kalniņš pauda viedokli, ka šībrīža situācija parāda - politiķiem un ierēdņiem nav izpratnes par pakalpojumu eksporta nozīmi. "Mēs nerunājam par hipotētisku attīstību nākotnē - viesmīlības nozare jau šodien sniedz būtisku pienesumu tautsaimniecībai," viņš atzīmēja.
"2023.gadā IT programmēšanas eksports bija aptuveni 900 miljoni eiro, un kokrūpniecība 2023.gadā veidoja nedaudz vairāk nekā 1,8 miljardus eiro," kā piemērus nosauca Kalniņš, piebilstot, ka atšķirībā no ražošanas un citām nozarēm viesmīlības nozare ir unikāla ar to, ka viesmīlības eksports nozīmē pakalpojumu un pieredzes pārdošanu ārvalstu viesiem, neizvedot neko ārpus Latvijas.
Turklāt viņš akcentēja, ka atšķirībā no kokrūpniecības vai citām ražošanas nozarēm, kur eksports nozīmē fizisku resursu izvešanu, viesmīlības nozare saglabā visu ekonomisko pienesumu valsts robežās, tieši stimulējot vietējo ekonomiku, veicinot darba vietu radīšanu un investīcijas citās nozarēs.