Banku analītiķi: Latvijas IKP pērn varētu būt saglabājies gandrīz nemainīgs

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norādīja, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī IKP visdrīzāk pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un kāpums varētu būt bijis aptuveni 0,6% apmērā, savukārt salīdzinājumā ar 2023.gada ceturto ceturksni ekonomikas apmērs varētu būt saglabājies teju nemainīgs, uzrādot kāpumu par 0,1%.

Pēc viņas teiktā, kāpums bija tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē. Būvniecībā pievienotā vērtība varētu būt palielinājusies salīdzinājumā ar trešo ceturksni, bet joprojām bija būtiski zemāka nekā 2023.gada ceturtajā ceturksnī. Savukārt kritums visdrīzāk bija enerģētikā.

"2024.gadā kopumā ekonomika bijusi stagnācijā - visdrīzāk piedzīvots neliels kritums pievienotajā vērtībā 0,2% apmērā," norādīja Zorgenfreija.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka pēc četru ceturkšņu lejupslīdes 2024.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomikā ir sagaidāma neliela pieauguma atgriešanās.

Viņš minēja, ka lielākās cerības ir uz patēriņa aktivitātes palielināšanos, kas gada beigās kļuva aktīvāks. Atgūties turpināja arī tūrisms, kā arī neliels kāpums varētu būt bijis preču eksportā. Tāpat būvniecības kāpums ceturkšņa laikā norāda uz iespējamu investīciju aktivizēšanos, ko apstiprina tendences kreditēšanā. Kāpumu uzrādīja apstrādes rūpniecība, lai gan kopumā rūpniecības apmēri saruka. Grūtības turpināja izjust tranzīta nozares.

Tādējādi, pēc Gašpuita prognozētā, iespējamais IKP pieaugums ceturkšņa laikā ir 0,3%, IKP gada laikā saglabājoties nemainīgam.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka atbilstoši pieejamajiem datiem ceturtais ceturksnis bija pārliecinoši veiksmīgākais 2024.gadā.

"Palīdzēja tas, ka eksporta nozares pielāgojas vājam ārējam pieprasījumam, eksporta tirgu stāvoklis nedaudz uzlabojas, bet patērētāji atgūst paļāvību, turpinoties reālo algu kāpumam. Nelabvēlīgs apstāklis joprojām ir Eiropas Savienības (ES) fondu apguves kavēšanās," sacīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka salīdzinājumā ar trešo ceturksni bija būtisks kāpums divās lielākajās nozarēs - rūpniecībā un tirdzniecībā, kas attiecīgi ir arī lielākā eksporta un iekšējā pieprasījuma nozare. Tāpat labvēlīgi dati gaidāmi izmitināšanas un ēdināšanas, informācijas un sakaru, kā arī komercpakalpojumu nozarēs. Kritums laika apstākļu ietekmē varētu būt citā rūpniecībā, kā arī, iespējams, operācijās ar nekustamo īpašumu. Iepriekšējos ceturkšņos notikušo svārstību ietekmē mīnusi varētu būt arī valsts finansētajās nozarēs.

Mērot gada laikā, no mīnusu perioda varētu būt izkļuvusi apstrādes rūpniecība, sacīja Strautiņš, piebilstot, ka būtisks kritums gada laikā joprojām bija celtniecībā, transportā un finansēs, bet mērens pieaugums bija komercpakalpojumos un informācijas un sakaru pakalpojumos.

"Izteikt minējumus par IKP izmaiņām ceturkšņa un gada laikā šoreiz ir īpaši riskanti. Viens no iemesliem - pēdējo divu gadu laikā vairākās sabiedriskā sektora nozarēs, pirmkārt, valsts pārvaldē un izglītībā ir vērojamas grandiozas, pat desmitos procentu mērāmas svārstības atsevišķu ceturkšņu datos. To ir grūti savienot ar realitāti un šo nozaru darbības principiem," sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš pauda, ja minētie apstākļi nebūs radījuši lielu ietekmi ceturkšņa laikā, pieaugums salīdzinājumā ar trešo ceturksni varētu būt visnotaļ veselīgs - par apmēram 0,8%. Savukārt IKP izmaiņas pērn kopumā bija tuvu nullei.

Centrālā statistikas pārvalde 2024.gada ceturtā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos piektdien, 28.februārī.