Aptauja: Latvijā uzkrājumus veido 86% iedzīvotāju

Aptaujas dati liecina, ka visās Baltijas valstīs populārākais rīks līdzekļu glabāšanai ir norēķinu konts - šādi uzkrājumus glabā 52% iedzīvotāju Latvijā un Lietuvā, kā arī 57% iedzīvotāju Igaunijā.

Tāpat visās trijās Baltijas valstīs ir raksturīgi iekrāto daļēji glabāt skaidrā naudā - Latvijā šādi rīkojas 30% respondentu, Lietuvā - 29%, bet Igaunijā - 26%.

Aptaujā arī noskaidrots, ka Igaunijā 43% iedzīvotāju uzkrājumus glabā krājkontā, kamēr Latvijā krājkontus izmanto 37%, bet Lietuvā - 18%. Vienlaikus Lietuvā populārāki ir termiņnoguldījumi, proti, tos izvēlas 26% aptaujāto, kamēr Igaunijā 24%, bet Latvijā - 8%.

"Bigbank" pārstāvji min, ka šo tendenci varētu ietekmēt gan zināšanu, gan uzticēšanās trūkums. Piemēram, 37% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka piedāvātās procentu likmes ir pārāk zemas, 26% uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz līdzekļu, lai atvērtu uzkrājumu kontu, 21% dod priekšroku iespējai ātri piekļūt ietaupījumiem, 14% atzīst, ka nepietiekami labi izprot uzkrājumu produktus, bet 12% tiem neuzticas.

Aptaujā noskaidrots, ka Latvijā 9% respondentu brīvos finanšu līdzekļus iegulda uzņēmumu akcijās, 6% tos investē investīciju platformās, piemēram, iegādājoties un pārdodot kriptovalūtas, bet 5% pērk obligācijas.

Tikmēr Igaunijā akcijās iegulda 36%, dažādos fondos - 25%, investīciju platformās - 21%, bet obligācijās - 13%, savukārt Lietuvā 23% uzkrājumus uztic pensiju fondiem, 21% iegulda akcijās un obligācijās, bet 15% uzkrāj, izmantojot ieguldījumu apdrošināšanu vai uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu.

"Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts norāda, ka atbilstoši jaunākajiem Latvijas Bankas datiem 2024.gada decembrī Latvijas mājsaimniecību kopējie noguldījumi sasniedza 10,98 miljardus eiro, kas bija par 9% vairāk nekā 2023.gada beigās. No tiem tūlītējai izmantošanai bija pieejami 8,54 miljardi eiro, ar noteiktu termiņu noguldīti bija 1,66 miljardi eiro, bet ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - 785,5 miljoni eiro.

Eksperta ieskatā ir pozitīvi, ka noguldījumu apmērs pieaug, tomēr joprojām liela daļa iedzīvotāju iekrājumus glabā veidos, kas nesniedz papildu peļņu un nepasargā naudu no tās pirktspējas krituma inflācijas dēļ. Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņvalstīs.

Surgofts skaidro, ka Baltijas valstīs vēsturiski ir veidojusies piesardzīga pieeja finansēm - cilvēki dod priekšroku kontrolei pār līdzekļiem, nevis to ilgtermiņa ieguldīšanai. Viņš arī norāda, ka ilgstoši zemās krājkontu un termiņnoguldījumu procentu likmes daudziem radīja iespaidu, ka noguldīt nav jēgas.