Augstākais nodarbinātības līmenis Latvijā ir Mārupes, Ķekavas un Ādažu novadā ^{Apriņķis.lv}

Otrdiena, 22.04.2025. 13:56
Autors: Apriņķis.lv

Grafika - Centrālā statistikas pārvalde

2024.gada sākumā starp 1,5 miljoniem iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem 861 tūkstotis jeb 54,6 % bija nodarbināti. Augstākais nodarbinātības līmenis ir Mārupes novadā (64,6 %), Ķekavas (63,0 %), Ādažu (62,6 %), Ropažu (61,6 %) un Salaspils (60,2 %) novadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Nodarbinātības līmenis starp 55-60 % ir tādos novados kā Olaines (59,3 %), Siguldas (59,0 %), Saulkrastu (57,6 %), Ogres (56,9 %), un Cēsu (55,1 %).

Lielā daļā novadu nodarbinātības līmenis ir starp 50-55 %. Tie ir Jelgavas (54,9 %), Smiltenes (54,7 %) Valmieras (54,3 %), Tukuma (53,4 %), Bauskas (52,8 %), Dienvidkurzemes (52,6 %), Gulbenes (52,4 %), Dobeles (51,8 %), Saldus (51,8 %), Ventspils (51,2 %), Limbažu (51,1 %), Kuldīgas (51,0 %), Talsu (51,0 %), Jēkabpils (50,9 %), Madonas (50,8 %), Aizkraukles (50,5 %) un Alūksnes (50,3 %) novadi.

Zemākais nodarbinātības līmenis ir Preiļu (49,6 %), Balvu (49,5 %), Varakļānu (48,9 %), Līvānu (48,7 %), Rēzeknes (47,4 %), Valkas (47,3 %), Augšdaugavas (46,4 %), Krāslavas (44,6 %), Ludzas (44,5 %) novados.

No valstspilsētām augstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgā un Valmierā (57 %), kam seko Ogre (56,4 %), Jelgava (55,6 %), Jūrmala (53,9 %), Liepāja (53,5 %), Jēkabpils (51,5 %), Ventspils (51,3 %), Rēzekne (50,5 %), Daugavpils (48,6 %).

Pagājušā gada sākumā 31,2 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija augstākā izglītība, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina CSP aprēķins, izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju. Visstraujāk pieaudzis sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars.

Pēdējais tautas skaitīšanas gads, kad vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars bija augstāks nekā sieviešu, ir 1979. gads, kad 8,6 % vīriešu un 7,6 % sieviešu (16 un vairāk gadu vecumā) bija ar augstāko izglītību. 2024.gada sākumā 24,4 % vīriešu un 36,9 % sieviešu 15 un vairāk gadu vecumā bija ar augstāko izglītību.

Pagājušā gada sākumā Latvijas darba tirgū 41,4 % no 861 tūkstoša nodarbināto vecumā no 15 gadiem bija ar augstāko izglītību. Gada laikā īpatsvars ir pieaudzis par 0,7 procentpunktiem. 22,7 % nodarbināto bija maģistra grāds, bakalaura grāds – 14,2 %, koledžas izglītība – 3,8 % un doktora grāds – 0,7 %. Vidējā izglītība bija 38,4 % nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,4 %, pamatskolas izglītību – 7,4 %, sākumskolas izglītību – 0,4 % nodarbināto.

Rīgas reģionā dzīvo visvairāk nodarbināto ar augstāko izglītību – 48,7 %, tam seko Vidzemes reģions – 35,6 %, Latgales – 35,2 %, Zemgales – 33,6 %, Kurzemes – 33,5 %.

No valstspilsētām augstākais īpatsvars ar augstāko izglītību ieguvušajiem nodarbinātajiem ir Jūrmalā – 50,0 %, kam seko Rīga (48,4 %), Ogre (43,7 %), Jelgava (42,7 %), Rēzekne (41 %), Daugavpils (40,6 %), Valmiera (40,2 %), Liepāja (37,5 %), Ventspils (37,0 %), Jēkabpils (33,9 %).