Aptauja: Uzkrājumus trešajā pensiju līmenī veido 19% iedzīvotāju

No šī gada sākuma iemaksas otrajā pensiju līmenī ir samazinātas par 1%, šo daļu novirzot uz pirmo līmeni. Pirms likumdošanas izmaiņām uzkrājumu veikšanu pensiju trešajā līmenī izmantoja tikai 17% aptaujāto.

Savukārt 24% norādījuši, ka veic uzkrājumus dažādos veidos, piemēram, uzkrāj līdzekļus krājkontā (11%), skaidrā naudā (7%) vai izmanto citus risinājumus, piemēram, veicot iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (7%). Attiecīgi kopumā 41% iedzīvotāju veido papildu uzkrājumus ārpus valsts obligātajām pensiju shēmām.

Teju puse jeb 45% atzinuši, ka neveic papildu uzkrājumus un vēl 13% pauduši, ka gribētu uzkrāt, bet šobrīd viņiem nav tādas iespējas. Par izmaiņām, kas stājušās spēkā no šā gada attiecībā uz pirmā un otrā līmeņa pensiju procentuālo proporciju, nav zinājuši 11% respondentu.

Papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai veido salīdzinoši neliels iedzīvotāju īpatsvars - tikai aptuveni piektā daļa jeb 19% no tiem, kas vispār krāj. Šādu mērķi uzkrājumu veidošanai nosaukuši respondenti 30 līdz 59 gadu vecumā. Visbiežāk to minējuši iedzīvotāji 50 līdz 59 gadu vecumā (26%), bet arī 30 līdz 49 gadu vecuma grupās šī motivācija ir samērā līdzīga. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo īpatsvaru, nākotnes pensija ir populārākais uzkrāšanas mērķis, ko respondenti ir norādījuši.

Lielākoties iedzīvotājiem nav konkrēta mērķa, kam krāj naudu, tāpēc krāj vispārējai drošībai. Šādu atbildi snieguši 35% aptaujāto, kas arī ir visbiežāk minētais iemesls uzkrājumu veidošanai. Ceļojumam krāj 11%, bērna nākotnei - 8%, īpašuma iegādei - 8%, automašīnai - 5%.