Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nesniegs priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem
- Autors: LETA

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nākamā gada valsts budžetam nesniegs priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, trešdien nolēma valdība.
Tāpat ar valdības lēmumu arī neatkarīgās institūcijas tiek aicinātas nesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.
To paredz valdības trešdien apstiprinātie grozījumi iepriekš apstiprinātajā rīkojumā par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas grafiku.
Iepriekš saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 27.marta rīkojumā "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas grafiku" 2025.gada 30.jūnijā bija noteikts termiņš priekšlikumu iesniegšanai prioritārajiem pasākumiem aizsardzībai un demogrāfijai.
Likumā par budžetu un finanšu vadību (LBFV) noteikts, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu tikai tad, ja nākamajos saimnieciskajos gados atbilstoši aktuālajām makroekonomiskās attīstības prognozēm būs pieejami līdzekļi prioritāro pasākumu finansēšanai.
Finanšu ministrija (FM) informē, ka Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumā, kas izskatīts Ministru kabinetā 2025.gada 15.aprīlī, tika konstatēts, ka atbilstoši definētajiem fiskālajiem nosacījumiem pie šā brīža prognozēm fiskālā telpa nākamajam budžeta ciklam ir negatīva.
Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 13.maija lēmumam ir noteikts mērķis veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026.-2028.gadā, tajā skaitā 2026.gadā ne mazāk kā 150 miljonu eiro apmērā.
Arī Starptautiskā valūtas fonda ziņojumā par Latviju 2024.gadā ir noteikts, ka Latvijai jāuzlabo publiskā sektora efektivitāte, uzsver FM.
Ņemot vērā Ministru kabineta darba grafiku un Eiropas Komisijas noteiktos termiņus par pieteikuma iesniegšanu un intereses izrādīšanu aizdevuma saņemšanai, valdība uzdeva Aizsardzības ministrijai līdz 2025.gada 10.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pasākumiem, kurus plānots finansēt ar aizņēmumu saskaņā ar Eiropas Padomes 2025.gada 27.maija regulu, ar kuru izveido instrumentu "Rīcība Eiropas drošības labā, stiprinot Eiropas aizsardzības industriju" (SAFE regula)
Tāpat Aizsardzības ministrijai uzdots līdz 2025.gada 1.augustam iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par pārējiem papildus nepieciešamajiem pasākumiem kaujas spēju palielināšanai, kas atbilst valsts izņēmuma klauzulas nosacījumiem un kurus plānots finansēt ārpus SAFE regulā noteiktā aizņēmuma.
FM skaidro, ka SAFE regulas informatīvā ziņojuma iesniegšanas steidzamība pamatojama ar to, ka līdz šā gada 29.jūlijam Latvijai ir jāiesniedz pieteikuma anketa Eiropas Komisijai, izsakot interesi par aizņēmuma izmantošanu SAFE regulas ietvaros, un jāidentificē provizorisko finansējuma apjomu un plānotos pasākumus.
FM norāda, ka valdības trešdienas lēmums nodrošinās atbilstību fiskālās disciplīnas prasībām un veicinās budžeta plānošanas procesu saskaņā ar pieejamajiem resursiem un ilgtspējīgas finanšu pārvaldības principiem.
Iepriekš jau ziņots, ka pie šī brīža prognozēm, indikatīvā 2026.-2028.gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa jeb budžetā pieejamā nauda jaunu valsts izdevumu finansēšanai vidējā termiņā saglabāsies negatīva - 2026.gadā mīnus 22,9 miljoni eiro, 2027.gadā mīnus 202,6 miljoni eiro, 2028.gadā mīnus 292,4 miljoni eiro un 2029.gadā mīnus 420,7 miljoni eiro.
Paturot prātā ģeopolitiskos un iekšpolitiskos izaicinājumus, FM secina, ka situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā būs saspringta un šā gada budžeta procedūras laikā būs jāpieņem virkne sarežģītu lēmumu, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus.