Latvija pretendēs uz Eiropas finansējumu 446 miljonu eiro apmērā mazaizsargāto sabiedrības grupu atbalstam

Ministrijā norāda, ka KEM sadarbībā ar nozaru ministrijām ir izstrādājusi Sociālā klimata fonda plānu 2026.-2032.gadam. Tas tiek sagatavots, lai Latvija pretendētu uz Eiropas - Sociālā klimata fonda finansējuma saņemšanu. Fonds veidots, lai veicinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un palīdzētu mazaizsargātajiem iedzīvotājiem - mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem.

Ministru kabinets plānu apstiprinājis un tālāk to iesniegs Eiropas Komisijai.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) uzsver, ka Latvijai ir pieejami dažādi atbalsta, tai skaitā finanšu, instrumenti klimata pārmaiņu seku mazināšanai un ekonomikas virzībai uz klimatneitralitāti, kas ir paredzēti, lai veicinātu mūsu valsts konkurētspēju, samazinātu izmaksas par patērēto enerģiju, paaugstinātu produktivitāti un atbalstītu vietējo ekonomisko aktivitāti.

Pārējā uz ilgtspējīgu tautsaimniecību, īpaši svarīgi ir nodrošināt atbalstu mazaizsargātajām sabiedrības grupām, veidojot iekļaujošu un sociāli taisnīgu pārejas procesu, īpaši, ja mums ir iespēja pretendēt uz Eiropas finansējuma saņemšanu šī mērķa īstenošanā, norāda Melnis.

Fonds ir jauns finanšu instruments, kas Eiropas Savienībā (ES) izveidots 2023.gadā. Plānā iekļauto aktivitāšu īstenošanai būs pieejami 595,8 miljoni eiro, no tiem 446 miljoni eiro tiks segti no sociālā klimata fonda līdzekļiem. Papildus tam 15,9 miljoni eiro sociālā klimata fonda līdzekļu tiek novirzīti uz ES Kohēzijas fondu programmu 2021.-2027.gadam, lai īstenotu energoefektivitātes pasākumus pašvaldību ēkās.

Plānā paredzēts sniegt atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem un mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, īstenojot virkni investīciju ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, ēku siltumapgādes sistēmu dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju mobilitātes paplašināšanā un transporta pieejamības palielināšanā.

Mazaizsargātas mājsaimniecības ir tās mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras ietekmēs fosilo energoresursu cenu izmaiņas, ieviešot ES prasības, un kurām trūkst līdzekļu ēku atjaunošanai.

Enerģētiskās nabadzības noteikšanā tiks izmantota energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēma (EIKIS), kas ir Latvijā radīts informācijas tehnoloģiju rīks automātiskai mājsaimniecības ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķināšanai.

Pēc plāna apstiprināšanas plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijai (EK) tālākai izskatīšanai un apstiprināšanai. EK plāns jāizskata piecu mēnešu laikā kopš tā iesniegšanas.

Sociālā klimata plānā ietverto pasākumu īstenošanā ir iesaistītas sešas nozaru ministrijas - KEM, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, Labklājības ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Katra no minētajām ministrijām izstrādās atbilstošas atbalsta programmas investīciju īstenošanai savā nozarē. Investīcijas tiks īstenotas, sākot no 2026.gada līdz 2032.gadam.

KEM 2026.gadā uzsāks divu atbalsta programmu izstrādi, kas attieksies uz atbalsta sniegšanu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un atbalstu maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, kā arī privātmāju atjaunošanai, piemēram, logu un durvju nomaiņa, esošo apkures katlu nomaiņa.

Vienlaikus KEM nodrošinās koordinējošo funkciju - Sociālā klimata plāna izstrādes izpildes koordinēšanu un pārraudzību, plāna progresa rezultātu apkopošanu, tostarp saskaņošanu ar nozaru ministrijām, koordinēs līguma slēgšanu ar EK par finansējuma piešķiršanu.