Saražotās elektroenerģijas daudzums pirmajā pusgadā Latvijā sarucis par 12,2%
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums šogad pirmajos sešos mēnešos sarucis par 12,2% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 3575 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajā pusgadā saražotas 1682 GWh elektroenerģijas, kas ir par 24% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.
Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 854 521 megavatstunda (MWh), kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Vēja elektrostacijās šogad pirmajā pusgadā saražotas 118 048 MWh elektroenerģijas, kas ir par 12,3% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražoti 264 602 MWh elektroenerģijas, kas ir par 47,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajos sešos mēnešos saražotas 152 025 MWh elektroenerģijas, kas ir par 0,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražotas 66 605 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 19,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
No visas saražotās elektroenerģijas pārvades tīklā saražotas 3054 GWh elektroenerģijas, kas ir par 15,2% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet sadales tīklā saražotas 521 025 MWh elektroenerģijas, kas ir par 11,1% vairāk.
Elektroenerģijas patēriņš šogad sešos mēnešos Latvijā veidoja 3553 GWh, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
Savukārt jūnijā saražotas 486 604 MWh elektroenerģijas, kas ir par 22% vairāk nekā maijā, savukārt elektroenerģijas patēriņš bija 519 001 MWh, kas ir par 8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.
Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka 2025.gada jūnijā būtiskākais ražošanas pieaugums Latvijā bija hidroelektrostacijās. Šo pieaugumu galvenokārt veicināja augsts nokrišņu daudzums mēneša laikā, kas būtiski pārsniedza ierasto mēneša normu un palielināja ūdens pieteci upēs.
Elektroenerģijas cena jūnijā samazinājās visās trijās Baltijas valstīs, tostarp Latvijā - par 36,56%, Lietuvā - par 36,32%, veidojot attiecīgi 43,06 eiro par MWh un 43,07 eiro par MWh. Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 38,65% - līdz 41,48 eiro par MWh. Latvijā šī ir zemākā elektroenerģijas cena kopš 2020.gada novembra, norāda AST.
Elektroenerģijas cenu samazinājums galvenokārt saistīts ar augstu atjaunojamo energoresursu ražošanu Baltijas valstīs. Latvija vairākas dienas mēnesī bija elektroenerģijas eksportētāja lomā, savukārt mēneša otrajā pusē cenu stabilitāti veicināja arī "Estlink-2" starpsavienojuma darbības atjaunošana. Pēc Somijas pārvades operatora sniegtās informācijas, "EstLink-2" savienojums atsāka darbību 2025.gada 19.jūnijā.
AST norāda, ka jūnijā elektroenerģijas imports uz Baltiju būtiski samazinājās. Salīdzinājumā ar maiju imports no Eiropas Savienības valstīm saruka par 14%, savukārt, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, kritās par 43,6%. Nozīmīgākais samazinājums fiksēts importā no Polijas - par 40,9%, kā arī no Zviedrijas - par 29,6%. Vienlaikus imports no Somijas pieauga par 13%.
Jūnijā pieauga negatīvo elektroenerģijas cenu stundu skaits Baltijas valstīs. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, pieaugums Latvijā bija 2,7 reizes, Lietuvā - 2,3 reizes, bet Igaunijā - teju trīs reizes. Savukārt, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, negatīvo cenu stundu skaits Latvijā un Lietuvā palielinājās teju četras reizes, bet Igaunijā - 4,2 reizes.