Foto: Kā ģimenes saimniecība sadarbojas ar lielāko novada uzņēmumu ^{Apriņķis.lv}

Un, ticiet vai ne, tas, ko redzējām viņu saimniecībā, patiešām pārsteidza – ogas ir ne tikai lielas, bet arī gardas. Pats interesantākais, ka ģimenē nav neviena profesionāla agronoma. Viss apgūts, pašiem darbojoties, mācoties praksē un kļūstot arvien zinošākiem ar katru gadu.

Dienā, kad esam pieteikuši pašvaldības vizīti, ceļa priekšā mūs sagaida kravas furgons. Nav arī brīnums – pirms kāda laika Saulkrastu novada lielākais augļu un dārzeņu tirdzniecības uzņēmums SIA “Augļu serviss” publicēja video, kurā stāsta, ka arī Latvijā ir iespējams izaudzēt pirmās šķiras ogas, kas tiek tirgotas ikvienam gardēdim Latvijā.

Jānis stāsta: “2019. gadā uzrakstījām Lauku atbalsta dienesta projektu, un man bija skaidrs – pa tirgiem stāvēt negribu. Man ļoti paveicās, ka SIA “Augļu serviss” īpašnieks Mārtiņš ir ne tikai mans kaimiņš, bet arī bērnības draugs. Es viņam jautāju: ja spēšu izaudzēt kvalitatīvu produkciju, vai viņi to ņems pretī? Atbilde bija skaidra: protams, ka ņems.”

Darba procesā iesaistās visi

Kravas furgona šoferis tikko piebraucis, un visi iesaistās darbā, lai sakrautu kastes, kurās glīti sasvērtas avenes, kazenes un zemenes.

“Šodien uz augļu bāzi tirdzniecībai nodevām deviņsimt kastīšu ar zemenēm, trīssimt ar kazenēm un deviņsimt divpadsmit kastīšu ar avenēm. Pēc izglītības es esmu ģeogrāfs, esmu strādājis būvuzraudzībā, un bija periods dzīvē, kad gribējās pārmaiņas. Biju aizbraucis uz Staiceli, kur tuneļos audzē krūmmellenes, un man radās interese. Iepazinos ar agronomu Aldi un tad sapratu, ka laiks pašam kaut ko jaunu pamēģināt.

Mana sieva ir finansiste, meita Odrija mācīsies sestajā klasē Saulkrastu novada vidusskolā, bet dēls šovasar absolvēja devīto klasi. Tā kā šobrīd sezona rit pilnā sparā, atbilstoši katra spējām darbs saimniecībā tiek sadalīts visiem.

2019.gadā ar Eiropas projekta atbalstu uzcēlām siltumnīcas. Šis ir jau sestais gads, kopš darbojamies. Saimniecībā pushektāru aizņem siltumnīcas. Audzējam vasaras un rudens avenes, kazenes, jāņogas un zemenes. Ir arī ogas un augļi, kas aug zem klajas debess.

Sākumā bija tikai avenes, bet sapratām, ka tomēr labāk, ja ir dažādība. Sadarbībā ar augļu tirgotāju, raugoties pēc klientu pieprasījuma, esam papildinājuši sortimentu. Pašiem arī ir interesantāk. Piemēram, kāpēc iepirkt jāņogas no Holandes, ja mēs paši varam tās izaudzēt un piedāvāt vietējo preci? Pircēji to novērtē,” stāsta Jānis.

Sarunā iesaistās arī Jāņa sieva Gunita: “Mums saimniecībā bērni visur palīdz, jo ir daudz dažādu darbiņu – piemēram, kastīšu locīšana, uzlīmju līmēšana vai zāles pļaušana. Man personīgi gandarījumu sniedz tas, ka redzu, kā no maza stādiņa izaug augs,  sākas ziedēšanas periods ar to fantastisko smaržu, un tad pienāk ogu laiks. Tas viss ir ļoti piepildīts process. Dabā viss ir kā barības ķēde – viens ēd otru.

Kas attiecas uz lapsenēm, tās mums nav nekāds apdraudējums. Viņas nemaz tik ļoti ogas neēd. Mums kā audzētājiem jāseko līdzi ogu gatavībai. Lapsenes skrien tikai pie tādām ogām, kas ir pārgatavojušās.”

Jāseko līdzi, vai augam patīk

“Šogad eksperimentējam ar fizāļiem un baklažāniem,” stāsta Gunita. “Fizāļi glīti izskatās uz kūkām, un tiem ir specifiska garša. Mūsdienās, lai strādātu lauksaimniecībā, ir jāspēj pielāgoties tirgus pieprasījumam – ja kaut ko pērk mazāk, jādomā, ar ko to aizstāt.

Turklāt bez darba nav rezultāta. Jāsaprot, ka nepieciešams laiks, lai nonāktu pie laba galarezultāta. Šobrīd skatāmies, kas fizāļiem un baklažāniem patīk. Visu laiku jāseko līdzi, vai augiem pietiek ūdens, vai nav ieperinājies kāds kaitēklis. Ja tā, stāds jāņem ārā.

Siltumnīcās mums ir arī speciālas kameņu mājiņas – augu apputeksnēšanai. Ja ir apmācies laiks, kamenītes guļ pie ogām un sildās. Mums ir arī savs neliels “zinātniskais stūrītis” – holandiešu uzņēmējs mums uzticēja simt jaunās aveņu šķirnes stādu, lai pārbaudītu, kā tie aug Latvijas apstākļos. Mēs tos audzējam, veicam pierakstus un vērojam. Tagad skatīsimies, kā stādi pārziemos.

Saimniecībā visu laiku jāuzrauga, lai apkārtne ir tīra un nav nekā lieka. Margrietiņas vai citas puķes var pievilināt kukaiņus, tāpēc mēs iestādām tikai tās, kas pilda kādu noteiktu funkciju. Piemēram, samtenes, jo tās dezinficē un atbaida kaitēkļus. Visi kukainīši nāk tur, kur ir barības bāze.”

Atliek tikai sākt

Klētnieku ģimenes stāsts spilgti parāda, ka uzņēmējdarbību laukos iespējams attīstīt arī bez agronoma izglītības – ar iniciatīvu, darbu un gatavību mācīties. Turklāt panākumus veicina arī cieša sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem – Klētnieku saimniecības ogas tiek realizētas Saulkrastu novadā reģistrētajā uzņēmumā SIA “Augļu serviss”, bet kastes produkcijas safasēšanai ģimene iepērk no vietējā ražotāja SIA “Skultes kartons”.

Saulkrastu novada pašvaldība lepojas ar šādiem uzņēmīgiem iedzīvotājiem un atgādina: ja ir ideja, ir arī ceļš, kā to īstenot. Iespējas piesaistīt finansējumu, atrast partnerus un gūt atbalstu ir reālas. Atliek tikai sākt.