CSP: Iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī palielinājies par 1,7 %

Gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 0,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 19,7 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 2. ceturksnī bija 10,5 miljardi eiro.

2.ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums novērots elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Šāgada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājusies par 1,8 %. Pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs kopā palielinājusies par 2,4 %, bet pakalpojumu nozarēs novērots pieaugums par 1,6 %. Lauksaimniecības nozarē novērots pieaugums par 1,5 %. Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 0,1 %, bet mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē  – par 8,5 %.

Kritums kūdras ieguvē un pārstrādē par 15,6 %, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 28,0 %, ietekmēja kopējo ražošanas apjomu samazinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 18,7 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība uzrādījusi kāpumu par 4,3 %, ko ietekmēja palielinājums 13 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Lejupslīde vērojama gatavo metālizstrādājumu ražošanā – kritums par 2,1 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – samazinājums par 1,5 %. Pārtikas produktu ražošanā – palielinājums par 8,0 % Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pievienotā vērtība pieaugusi par 3,5 %.

Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 15,8 %. Savukārt ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā kritums par 10,8 %. Apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 4,1 %, liecina CSP dati.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apjomi palielinājās par 0,1 %, bet ūdens apgāde, notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē, sanitārijā samazinājums par 5,6 %.

Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gada 2. ceturksnī palielinājās par 4,5 %. Ēku būvniecības apjomi gada laikā samazinājās par 2,8 %. Inženierbūvniecības apjomi pieauga par 27,7 %. Specializēto būvdarbu apjomi samazinājās par 0,1 %.

Mazumtirdzniecības nozares pievienotā vērtība samazinājās par 0,4 %, kur nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,1 %, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā novērots kritums par 2,1 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 24,0 %, bet vairumtirdzniecībā kāpums par 0,3 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 3,4 %, tai skaitā izmitināšanā – par 5,8 %, bet ēdināšanas pakalpojumos par 2,2 %.

Pēc CSP datiem, informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība pieaugusi par 3,7 %, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā – palielinājusies par 6,8 % un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā – par 8,6 %. Savukārt kritums vērojams informācijas pakalpojumos par 13,5 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pievienotā vērtība palielinājusies par 4,6 %. To nodrošināja visu apakšnozaru veiksmīgā darbība. Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugums 1,6 % apmērā. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu 14,9 % apmērā noteica nopelnīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā. Par 9,9 % palielinājās finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pievienotā vērtībā, ko veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pievienotās vērtības pieaugumu (par 0,2 %) ietekmēja aktivitātes pieaugums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 13,0 %), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 3,3 %). Turpretī negatīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja kritums citos profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos (par 9,3 %) un centrālo biroju darbībās, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 6,5 %).

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības samazinājās par 1,2 %. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 5,6 %), būvniecības un ainavu arhitektu sniegtie pakalpojumi (par 3,1 %). Negatīvu ietekmi uz nozares attīstību atstāja kritums apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 1,1 %), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu darbībās (par 3,0 %), un biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības (par 2,1 %).

Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 1,8 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums, vēsta CSP.

Šāgada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš samazinājies par 0,2 %. Pārtikas patēriņa apjoms samazinājies par 2,1 %, bet mājsaimniecību izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo – par 1,2 %. Savukārt restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apjoms mājsaimniecībās palielinājies par 3,5 %. Par 3,7 % palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija).

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi kāpuši par 2,3 %, tai skaitā preču eksporta – par 1,7 %, bet pakalpojumu eksporta – par 3,5 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2025. gada 2. ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 7,1 %, tai skaitā preču importa apjomi – par 6,0 %, bet pakalpojumu imports – par 11,4 %. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Šāgada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 6,3 %, tai skaitā kopējā darba alga par 6,1 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 7,3 %.

Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums ir mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā – kopumā par 8,8 %; būvniecībā par 8,5 % un profesionālo, zinātnisko, tehnisko un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības pakalpojumu nozarēs palielinājums par 8,1 %. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs vidēji pieaudzis par 5,3 %, bet pakalpojumu nozarēs vidēji par 6,9 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 1,8 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 5,9 %, piektdien pavēstīja CSP.