Valsts konsolidētajā kopbudžetā astoņos mēnešos bija 257 miljonu eiro deficīts

Savukārt pirms gada augusta beigās valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 650,1 miljona eiro apmērā.

FM informē, ka kopbudžeta bilanci ietekmē deficīts valsts pamatbudžetā, kas skaidrojams galvenokārt ar ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu un izdevumu plūsmu - paātrinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju tempam, izdevumi projektos turpina augt straujāk. Savukārt ES līdzfinansējuma atmaksas budžeta ieņēmumos gaidāmas ar vairāku mēnešu laika nobīdi. Pārējos budžeta līmeņos vērojams pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumi sasniedza 12 miljardus eiro, kas ir par 98,1 miljonu eiro jeb 0,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, tostarp atlikums vienotajā nodokļu kontā, šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,4 miljardu eiro apmērā, kas ir par 545,8 miljoniem eiro jeb 6,2% vairāk salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, 2025.gada astoņos mēnešos veidoja 99,1% no periodā plānotā apmēra. FM šā gada jūlijā atjaunotās nodokļu ieņēmumu prognozes ir optimistiskākas nekā pavasarī, ņemot vērā izpildi gada pirmajā pusē, kā arī straujāku darba samaksas fonda pieaugumu un inflāciju. Aktualizētā prognoze paredz budžeta likumā noteiktā nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi 112 miljonu eiro apmērā, atzīmē FM.

Kopbudžetā visstraujāk pieauga valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) ieņēmumi, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, kas saistāms ar viena procentpunkta iemaksu pārdali no fondēto pensiju shēmas pensiju pirmajā līmenī. VSAOI apjoms valsts budžetā astoņos mēnešos palielinājās par 244,5 miljoniem eiro jeb 8,3%, sasniedzot 3,2 miljardus eiro, turpretī otrajā pensiju līmenī samazinājās par 12,8 miljoniem eiro jeb 2,3%, veidojot 540,2 miljonus eiro.

Tikmēr ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pieauga par 10 miljoniem eiro jeb 0,6%, kopumā veidojot 1,8 miljardus eiro. FM skaidro, ka nelielo pieaugumu noteica janvārī saņemtie par 46,7 miljoniem eiro jeb 17,3% lielāki IIN ieņēmumi, nekā janvārī pirms gada, iedzīvotājiem samaksājot nodokli par 2024.gada decembra ieņēmumiem atbilstoši iepriekšējā gada regulējumam, kā arī par 37,9 miljoniem eiro mazākas IIN atmaksas nekā astoņos mēnešos pērn.

Savukārt jau janvārī-jūlijā aprēķinātais nodoklis, piemēram, no darba samaksas ienākumiem samazinājās par aptuveni 4%, kur IIN reformas rezultātā negūtos ieņēmumus daļēji kompensēja darba samaksas fonda pieaugums. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem darba samaksas fonds decembrī-jūlijā pieauga par 5,9%, un to ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro, kas stājās spēkā no 1.janvāra, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā.

Šogad astoņos mēnešos kopbudžetā no solidaritātes iemaksām, kas ir ieviestas no 2025. līdz 2027.gadam, saņemti 55,4 miljoni eiro, maijā kredītiestādēm iemaksājot 30,7 miljonus eiro un augustā 24,8 miljonus eiro. FM atzīmē, ka atbilstoši regulējumam, ja kreditēšanas pieaugums pārsniedz iekšzemes kopprodukta pieaugumu likumā noteiktajā apmērā, kredītiestādei ir tiesības piemērot nodokļa atlaidi. Pēc Latvijas Bankas datiem, kredītportfeļa atlikuma pieaugums, būtiski palielinoties no jauna izsniegtajiem kredītiem, jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju kopā bija 8,7%, tostarp uzņēmumiem veidoja 16,6% un mājsaimniecībām 8,6%.

Valsts kases dati liecina, ka 2025.gada astoņos mēnešos patēriņa nodokļu ieņēmumi uzrādījuši stabilu pieaugumu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi sasniedza 2,6 miljardus eiro, kas ir par 133,4 miljoniem eiro jeb 5,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. PVN iemaksas palielinājās par 4,2%, īpaši pieaugot vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kas veido gandrīz pusi no visām iemaksām, kā arī pakalpojumu nozarēs - tādās kā operācijas ar nekustamo īpašumu, transporta pakalpojumi un telekomunikācijas. Savukārt PVN atmaksu apjoms pieauga par 1,2%.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi astoņos mēnešos pieauga par 34,9 miljoniem eiro jeb 4,4%, kopumā veidojot 824,7 miljonus eiro. Lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem - par 23,9 miljoniem eiro jeb 6,2%, kā arī no tabakas izstrādājumiem - par septiņiem miljoniem eiro jeb 3,7%, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025.gada 1.janvāra. No šā gada 1.marta palielinātas arī akcīzes likmes alkoholisko dzērieniem.

FM atzīmē, ka atbilstoši VID datiem patēriņam nodoto cigarešu daudzums 2024.gada decembrī un 2025.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājies par 8,8%, savukārt patēriņam nodotais alkoholisko dzērienu apmērs samazinājies par 8,5%.

Šogad astoņos mēnešos no dabas resursu nodokļa valsts budžetā iekasēti 44,2 miljoni eiro, kas ir par 5,4 miljoniem eiro jeb 10,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Ieņēmumu kritumu FM skaidro ar mazāka apjoma atkritumu apglabāšanu poligonos nekā gadu iepriekš, aktīvi attīstoties atkritumu pārstrādei un šķirošanai, kā arī ar netipiski augsto ūdens līmeni pērn, kas nodrošināja rekordlielus hidroelektrostaciju (HES) elektroenerģijas izstrādes apmērus. Šogad ūdens resursu lietošana elektroenerģijas ražošanai samazinājusies.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos iekasēti 891,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 7,4% mazāk nekā astoņos mēnešos pērn. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt noteica par 36,3 miljoniem eiro mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā. FM atzīmē, ka arī budžeta likumā gadā kopumā tika plānoti mazāki nekā pērn ieņēmumi no dividendēm, sagaidot mazākas iemaksas no AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvenergo".

Tāpat atšķirībā no 2024.gada, kad bankas hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam nodevas veidā iemaksāja 73,1 miljonu eiro, šogad šāds maksājums netiek piemērots. Vienlaikus 2025.gada jūlijā valsts budžetā tika saņemti 40 miljoni eiro no Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai, kas ir par 13,2 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada. Šie līdzekļi paredzēti valsts virzībai uz klimatneitralitāti, atbalstot enerģētikas un infrastruktūras modernizācijas projektus.

Kopbudžeta izdevumi šogad astoņos mēnešos sasniedza 12,2 miljardus eiro, kas ir par vienu miljardu eiro jeb 9% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024.gadā. Izdevumu kāpumu noteica būtiskas ĀFP investīcijas - Atveseļošanas un noturības mehānisma (Atveseļošanas fonda) projektiem tika novirzīti 525,4 miljoni eiro, bet Kohēzijas politikas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijām 355,5 miljoni eiro, kas kopā veido teju 620 miljonu eiro izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar astoņiem mēnešiem pirms gada.

Tāpat ministrijā atzīmē, ka būtiski pieauga izdevumi "Rail Baltica" projektam, kur šogad astoņu mēnešu laikā investēti 114,4 miljoni eiro, kas ir par 24 miljoniem vairāk nekā astoņos mēnešos pirms gada.

Ja pērn valsts pamatbudžeta ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi, nodrošinot pozitīvu bilanci, tad šogad astoņos mēnešos atbilstoši ES fondu investīciju ciklam ĀFP ieņēmumi ir būtiski mazāki - par 395,9 miljoniem eiro, tādējādi palielinot deficīta līmeni valsts pamatbudžetā līdz 811,6 miljoniem eiro. Savukārt, paātrinoties ES fondu investīciju tempam, izdevumi turpina augt, norāda FM.

Aktīva ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana šogad būtiski palielinājusi valsts ieguldījumus vairākās nozarēs, informē FM. 2025.gada astoņos mēnešos valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām sasniedza 2,5 miljardus eiro, kas ir par 140,8 miljoniem eiro jeb 6% vairāk nekā pirms gada. No tiem būtisku daļu veidoja valsts pamatbudžeta ieguldījumi ES līdzfinansēto projektu īstenošanā, kas pieauga par 235,4 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā.

FM skaidro, ka lielākais atbalsts sniegts programmām, kas vērstas uz daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanu, elektroenerģijas pārvades sistēmas modernizāciju, industriālo parku izveidi reģionos, kā arī veselības aprūpes un glābšanas dienestu infrastruktūras uzlabošanu.

Valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai 2025.gada astoņos mēnešos auguši par 94,6 miljoniem eiro jeb 16,6%, sasniedzot 665,6 miljonus eiro, kur ES līdzfinansēto projektu īstenošanai investēts par 59,9 miljoniem eiro vairāk.

Par 25,9 miljoniem eiro vairāk nekā astoņos mēnešos pirms gada ES fondu līdzekļu izlietots Satiksmes ministrijas būvniecības projektu īstenošanai, un 16,5 miljoni eiro ieguldīti datortehnikas iegādei Izglītības un zinātnes ministrijas resorā. Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi tieši pamatfunkciju veikšanai šogad astoņos mēnešos auguši par 34,7 miljoniem eiro, galvenokārt lielāku izdevumu aizsardzības un tieslietu resoros dēļ.

Valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem 2025.gada janvārī-augustā 787 miljonu eiro apmērā bija par 159,3 miljoniem eiro jeb 25,4% lielāki nekā gadu iepriekš, kas pamatā saistāms ar aizsardzības izdevumiem - šogad februārī veikts avansa maksājums 124,6 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei, skaidro FM.

Neņemot vērā izdevumus aizsardzības resoram, valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šogad astoņos mēnešos būtu tuvu pērnā gada līmenim, norāda FM. Šogad līdz augustam atlīdzībai valsts pamatbudžetā izlietoti 1,2 miljardi eiro, kas ir par 71,4 miljoniem eiro jeb 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, galvenokārt saistībā ar algu pieaugumu iekšlietu struktūrās un aizsardzības resorā.

Valsts speciālajā budžetā, strauji augot ieņēmumiem no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, šogad astoņos mēnešos bijis 378,2 miljonu eiro pārpalikums, kas palielinājies par 77,4 miljoniem eiro salīdzinājumā ar astoņiem mēnešiem pirms gada.

Valsts speciālā budžeta sociālā rakstura maksājumi trīs miljardu eiro apmērā šogad astoņos mēnešos bija par 222 miljoniem eiro jeb 7,9% lielāki nekā pirms gada. Augstas pensiju indeksācijas ietekmē pērn būtiski audzis vidējās izmaksātās pensijas apmērs, kas sekmēja izdevumu kāpumu vecuma pensijām. Tādējādi izdevumi vecuma pensijām sasniedza 2,2 miljardus eiro un bija par 179,3 miljoniem eiro jeb 9,1% lielāki, salīdzinot ar pagājušā gada astoņiem mēnešiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija (ar piemaksu) šā gada augustā bija par 11,9% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 608 eiro. FM skaidro, ka to ietekmēja arī pensiju neapliekamā minimuma palielināšana no 2025.gada 1.janvāra, kamēr saņēmēju skaits bija pērnā gada līmenī. Savukārt izdevumi slimības pabalstiem pieauga par 10,9 miljoniem eiro jeb 4,2%, bet bezdarbnieka pabalstiem - par 5,3 miljoniem eiro jeb 4,3%, ko noteica lielāks vidējais pabalsta apmērs.

Arī pašvaldību budžetā 2025.gada astoņi mēneši noslēgti ar pārpalikumu 66,1 miljona eiro apmērā, taču tas bija par 18,8 miljoniem eiro mazāks, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada. Lai gan pašvaldību budžetā vērojams ieņēmumu kāpums par 177,4 miljoniem eiro jeb 7,2%, sasniedzot 2,7 miljardus eiro, izdevumi palielinājās straujāk, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu - par 196,2 miljoniem eiro jeb 8,2%, sasniedzot 2,6 miljardus eiro.

Pašvaldību budžeta kapitālieguldījumi auga par 124 miljoniem eiro jeb 58%, sasniedzot 337,5 miljonus eiro. Tostarp par 118,2 miljoniem eiro vairāk izdots pašvaldību ES līdzfinansēto projektu īstenošanai. Transporta būvēm pašvaldību budžetā izdevumi bija par 49,1 miljonu eiro lielāki. Tāpat par 40,9 miljoniem eiro pieauguši izdevumi būvniecības projektiem un par 23,6 miljoniem eiro vairāk izdots kapitālā remonta un rekonstrukcijas darbiem.

Pašvaldību budžetā izdevumi atlīdzībai šogad astoņos mēnešos sasniedza 1,3 miljardus eiro. Izdevumu kāpums veidoja 55,8 miljonus eiro jeb 4,4%, ko pamatā noteica minimālās algas celšana un pedagogu darba samaksas pieaugums - no 2025.gada 1.janvāra minimālā likme visiem pedagogiem tika palielināta par 2,6%.

FM atzīmē arī 108,9 miljonu eiro pārpalikumu atvasināto publisko personu budžetā, kas, salīdzinot ar astoņiem mēnešiem pērn, audzis par 41,6 miljoniem eiro. Šajā, pārsvarā universitāšu un zinātnisko centru, budžetā augustā un kopumā astoņos mēnešos pieauga transferti no valsts pamatbudžeta - par 24,4 miljoniem eiro vairāk Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai un par 38,3 miljoniem eiro vairāk augstākās izglītības programmu nodrošināšanai, tostarp finansētu studiju vietu nodrošināšanai un tenūras profesūras fondam.

Vienlaikus atvasināto publisko personu budžetā izdevumi atlīdzībai šogad astoņos mēnešos sasniedza 239,5 miljonus eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 16,7% vairāk nekā pirms gada. FM skaidro, ka šo kāpumu lielā mērā veicināja jaunā doktorantūras modeļa ieviešana no šā gada sākuma un papildu zinātnes projektu piesaiste lielākajās universitātēs.