Gandrīz puse vecāku atzīst: bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne

Lai arī nauda ir ikdienas sastāvdaļa un arī sarunām par to būtu jābūt ikdienišķām, vecāki atzīst, ka par naudu ar bērniem visbiežāk runā tikai pēc nepieciešamības (60%), bet regulāras sarunas uztur vien 28%. Pēc pētījuma datiem novērojams, ka regulāru sarunu nozīmi ar bērniem biežāk uztur sievietes, kamēr vīrieši to ierosina retāk.

Domājot par piemērotāko vecumu, kad bērnus sākt iepazīstināt ar naudu, vecāku vidū visbiežāk dominē skolas gaitu uzsākšanas posms – 45% gadījumu par naudu vecāki sākuši runāt laikā, kad bērns sasniedzis 6 līdz 9 gadu vecumu. Tam cieši seko pieeja, kas paredz bērna iepazīstināšanu ar naudas jautājumiem jau agrāk – pirms 6 gadu vecuma, kad tiek apgūtas pirmās izpratnes un prasmes par naudu. Šādu pieeju piekopj vairāk nekā trešdaļa jeb 38% vecāku.

Sarunās visbiežāk dominē tēmas par tēriņu lietderīgumu (72%), naudas vērtības apzināšanos (67%), taupīšanas un uzkrājumu nepieciešamību (52%), kā arī bērnu pašu iespējām gūt ienākumus strādājot (50%). Krietni retāk vecāki pārrunā tēmas, kas saistītas ar digitālās naudas formām (20%), naudas aizņemšanos un aizdošanu (15%), kā arī investīcijām (6%).

Arī vērtējot, kurās ar naudu saistītajās jomās bērnus skolās būtu vairāk jāizglīto, vecāku vidū priekšplānā izvirzās budžeta plānošana, naudas vērtības apzināšanās un krāpniecisku darījumu atpazīšana. Savukārt mazāku uzmanību vecāki pievērš tēmām, kas saistītas ar tehnoloģiju un finanšu tirgus attīstības sniegtajām iespējām — jomām, kas interesē visvairāk pašus jauniešus.

Lai arī paši vecāki atzīst, ka savas naudas prasmes pamatā ieguvuši no “dzīves skolas” (91%), darba (69%) un vecākiem (65%), tomēr vairums jeb 81% sagaida un pat rēķinās, ka finanšu pratību viņu bērns apgūs ne tikai ģimenē un no praktiskās pieredzes, bet arī skolā. Tajā pašā laikā liela daļa (45%) uzskata, ka skolas mācību saturā naudas prasmes tiek apgūtas nepietiekamā līmenī.