Aptauja: Latvijā 49% lielo uzņēmumu pozitīvi noskaņoti par uzņēmējdarbības vidi nākamajos 12 mēnešos

Baltijā vispozitīvāk attīstības iespējas nākamo 12 mēnešu laikā vērtē uzņēmumu finanšu direktori Lietuvā, kur 58% respondentu biznesa izaugsmes apstākļus vērtē kā labus vai ļoti labus. Latvijā šādu vērtējumu snieguši 49%, bet Igaunijā - 44% respondentu.

Vērtējot finanšu direktoru viedokli par savu uzņēmumu finanšu situāciju, Lietuvā un Latvijā to kā labu vai ļoti labu vērtē teju 80% uzņēmumu, bet Igaunijā šādu vērtējumu snieguši 64%.

Bankā atzīmē, ka šāds vērtējums lielā mērā atspoguļo norises Baltijas valstu ekonomikā. Tostarp Lietuvas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad prognozēts 2,7% apmērā, bet nākamajā gadā IKP pieaugums lēsts 3,1% apmērā. Latvijas ekonomikā prognozēts pieaugums 1-2% robežās, bet Igaunijā šogad izaugsme nedaudz pārsniegs 1%, kamēr nākamgad varētu tuvoties Lietuvas līmenim.

"SEB bankas" valdes loceklis, lielo uzņēmumu apkalpošanas jomas vadītājs Ints Krasts atzīmē, ka finanšu direktoru aptauja liecina, ka Baltijas uzņēmumos ir atgriezusies pārliecība par attīstības iespējām. Baltijas valstu uzņēmēji uzskata šo par piemērotu brīdi, lai uzņemtos papildu risku, demonstrējot gatavību spert soļus biznesa paplašināšanā. Būtiski ir palielinājies to uzņēmēju skaits, kuri būtu gatavi ieguldīt ne tikai savā mītnes zemē, bet arī ārvalstīs.

"Ņemot vērā pasaulē valdošo neskaidrību un nemitīgi mainīgo situāciju, Baltijas uzņēmumu pārliecība liecina par mūsu gatavību un spēju adaptēties pārmaiņām, kā arī gūt labumu no tām, savlaicīgi investējot inovācijās un attīstībā," norāda Krasts.

Jautāti par galvenajām prioritātēm nākamā gada laikā, kā svarīgāko finanšu direktori visās Baltijas valstīs minējuši digitalizāciju, automatizāciju un ieguldījumus inovācijās - Latvijā un Igaunijā šo kā prioritāti atzīmējuši trīs ceturtdaļas uzņēmumu, kamēr Lietuvā 51% respondentu.

Par nākamajām prioritātēm domas dalās - Lietuvā izteikta otrā prioritāte (47% uzņēmumu) ir ieguldījumi kapacitātes palielināšanā, Latvijā (47% uzņēmumu) tā ir jaunu produktu vai pakalpojumu ieviešana, bet Igaunijā (52% uzņēmumu) svarīgāka šķiet izmaksu samazināšana. Šis ir svarīgs uzdevums arī Latvijas (46%) un Lietuvas (40%) uzņēmējiem, informē bankā.

Vērtējot iespējas nostiprināt uzņēmumus pret dažādiem ārējiem izaicinājumiem, uzņēmēji minējuši nepieciešamību uzlabot kapitāla struktūru un likviditāti (prioritāte Latvijā un Igaunijā), kā arī diversificēt pārdošanas tirgus un piegādes iespējas (prioritāte Lietuvā). Nozīmīgs faktors šajā kontekstā visās Baltijas valstīs ir arī investīciju palielināšana.

Kā galveno investīciju mērķi finanšu direktori minējuši savu mājas valsti - 56% uzņēmumu Igaunijā, 49% - Latvijā un 47% - Lietuvā.

Tajā pašā laikā, pēc bankā minētā, būtiski ir pieaugušas uzņēmumu ambīcijas ieguldīt ārvalstīs - to ir gatavi darīt 16% uzņēmumu Lietuvā, 15% Igaunijā un 14% Latvijā, kas ir lielākais īpatsvars pēdējo gadu laikā.

Ņemot vērā procentu likmju samazināšanos, Lietuvā un Igaunijā ir samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri brīvos līdzekļus gribētu izlietot saistību segšanai.

Finanšu direktori arī vērtēja dažādus kapitāla piesaistes veidus. Kā galvenais kapitāla avots visās Baltijas valstīs dominē bankas - to norādījuši 84% uzņēmumu Lietuvā, 83% Igaunijā un 76% Latvijā). Uzņēmēju viedokli par kapitāla piesaisti ir ietekmējis straujais korporatīvo obligāciju emisiju apjoma pieaugums Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā, kur 8% tieši obligācijas min kā nozīmīgu kapitāla piesaistes veidu.

Lai arī vērtējums par attīstības iespējām turpmākā gada laikā kopumā ir kļuvis optimistiskāks, ģeopolitiskā un ārējās tirdzniecības nenoteiktība, kā arī pieprasījuma samazināšanās ir nopietns drauds izaugsmei. Šis faktors rada lielākās bažas Latvijas finanšu direktoru vidū (68%), un ir otrs lielākais drauds attīstībai Lietuvā (47%) un Igaunijā (68%). Aktuāls joprojām ir arī izmaksu jautājums - būtisku spiedienu uz uzņēmumu peļņas rādītājiem rada augošās izmaksas, it īpaši atalgojuma pieauguma dēļ un ierobežotu iespēju palielināt gala cenu. Šo kā galveno draudu attīstībai minējuši finanšu direktori Igaunijā (74%) un Lietuvā (61%), vēsta bankā.

Dati arī liecina, ka 22% Lietuvas uzņēmumu, kā būtisku draudu izaugsmei norādījuši investīciju pieejamību. Savukārt Igaunijas un Latvijas uzņēmumus salīdzinoši vairāk uztrauc kiberrisku izplatība.