Kronbergs: ZM elektroautomobiļu uzlādes tīkla izveidei piešķirtā nauda tika iztērēta lietderīgi

Viņš ceturtdien "Latvijas Radio" raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra, ka šajā jautājumā bija izdarījis darbu, kas bija ZM jādara. "Mēs īstenojām projektu, kas bija pieteikts," sacīja Kronbergs.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka tas varēja būt efektīvāks. Tomēr elektroautomobiļu infrastruktūra tika izveidota un tika sākta arī ZM resora autoparka atjaunošana, paredzot, ka uzlādes tīkls tiks noslogots atbilstoši elektrisko automobiļu iepirkumu plānam.

"Es uzskatu, ka lietderīgi nauda iztērēta," teica Kronbergs. Viņš norādīja, ka "mēs pēc kara visi esam gudri", tomēr uzsvēra, ka nauda tika piešķirta iepriekšējā gadā tieši tādam mērķim, tieši tādā apjomā. Turklāt to neesot bijis iespējams pārdalīt kam citam.

Kronbergs "Krustpunktā" komentēja arī notiekošo saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem.

Viņš uzsvēra, ka ZM lēmums 2023. gadā, kad Kronbergs bija ministrijas valsts sekretārs, iet uz valdību ar informatīvo ziņojumu par notiekošo kokrūpniecības nozarē, nebija pēkšņs - par to esot domāts vairāk nekā gadu. "Jā, mums nozare klauvēja pie durvīm, viņi nāca gan ar saviem datiem, gan mēs skatījāmies uz saviem datiem," teica Kronbergs.

Pēc viņa paustā, valdības 2023. gada decembra lēmums par koksnes cenu korekcijām AS "Latvijas valsts meži" (LVM) atbilstoši brīvā tirgus cenām ir bijis juridiski un tiesiski pareizs. Tajā, kā skaidroja Kronbergs, nebija iedotas kādas atlaides vai atbalsts uzņēmumiem, uz kuriem attiecās informatīvais ziņojums, bet tika piemērota tirgus cena, neskatoties uz to, vai tas bija īstermiņa koksnes tirgotājs vai ilgtermiņa līguma koksnes tirgotājs. "Ar nosacījumu - ZM, lūdzu, izstrādājiet jaunus cenošanas mehānismus, kas strādā arī nestandarta situācijās," teica Kronbergs.

Vienlaikus šai situācijai esot "parauts līdzi" arī vēsturiskais konflikts starp diviem uzņēmējiem ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem no senākiem laikiem. Toreiz ZM esot prognozējusi, cik varētu būt LVM nesaņemtā peļņa, kas arī tika atspoguļots informatīvajā ziņojumā, bet tas neesot piepildījies - LVM nostrādāja labāk. Tieši tāpēc Ministru prezidente ar rezolūciju esot uzdevusi zemkopības ministram izskaidrot, kā toreiz informatīvais ziņojums paredzēja - no kura brīža uzdotais cenošanas mehānisms sāka strādāt, kādi bija rezultāti un kāda bija LVM izstrādes peļņa, ko uzņēmums guva vai neguva.

Jau ziņots, ka Valsts kontroles revīzijā, kura publiskota 2024. gada 18. jūlijā, secināts, ka izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, kā arī tajā izvietotās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām.

Valsts kontrolē norādīja, ka iepriekš neplānotais un par 2022. gadā no valsts budžeta piešķirtā 3,1 miljona eiro izveidotais ZM elektroautomobiļu uzlādes tīkls neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām, proti, tas ir par lielu.

Valsts kontrole izprot ZM vēlmi iet "zaļā kursa" virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā šis kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai.

ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos, izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu.

Tāpat vēstīts, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) ir vērsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem.

Ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka prokuratūrai lūgts izvērtēt iespējamās amatpersonu prettiesiskas rīcības un lēmumu tiesiskumu saistībā ar valdības 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem par koksnes cenu korekcijām LVM atbilstoši brīvā tirgus cenām.

Krauze minēja, ja ir kaut mazākās šaubas par lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas tiesiskumu, tostarp ZM kā akcionāra uzdevuma došanu LVM, tas jāpārbauda neatkarīgi.

Ziņots arī, ka LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš oktobrī nolēma atkāpties no amata. Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

Vienlaikus TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.

"Nekā personīga" minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt "konkurētspējīgu cenu", bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.

LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.

Taču 2023. gada nogalē zemkopības ministrs Krauze un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.

Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā - 201 miljonu eiro un 2022. gadā - 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.

Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot Ministru kabinetam, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Savukārt šogad 16. novembrī "Nekā personīga" ziņoja, ka kokrūpniecības uzņēmuma "Pata" īpašnieks Mierkalns ar ZM starpniecību ir izkārtojis atlaides vēl diviem līgumiem ar LVM, kas valstij izmaksās 12 miljonus eiro.