CSP: Iekšzemes kopprodukts trešajā ceturksnī palielinājies par 2,5 % ^{Apriņķis.lv}

Šāgada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro. Faktiskajās cenās IKP šī gada trešajā ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

Lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājusies par 2,6 %. Pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs kopā palielinājusies par 5,5 %, bet pakalpojumu nozarēs novērots pieaugums par 1,6 %. Lauksaimniecības nozarē novērots pieaugums par 1,1 % un zivsaimniecības nozarē – par 7,1 %, bet mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pievienotā vērtība kritusies par 6,4 %.

Nelabvēlīgie laika apstākļi, cenu un pieprasījuma kritums akmeņu, smilšu un māla, kā arī kūdras ieguvē negatīvi ietekmēja ieguves rūpniecību, kuras kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 24,2 %, vēsta CSP.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība uzrādījusi kāpumu par 7,3 %, ko ietekmēja palielinājums 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pievienotā vērtība pieaugusi par 9,2 % un pārtikas produktu ražošanā – par 10,7 %.

Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja arī izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,0 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %. Savukārt kritumu uzrādīja tādas nozares kā iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, dzērienu ražošana un citur neklasificēto iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pievienotā vērtība palielinājās par 7,3 %, kuras attīstībā kā viens no galvenajiem faktoriem bija elektrības ražošanai hidroelektrostacijās labvēlīgie laikapstākļi, jo, pateicoties bagātīgajiem nokrišņiem, ūdens pietece Daugavā bija augstāka par normu. Savukārt ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozares pievienotā vērtība samazinājās par 0,4 %.

Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gada trešajā ceturksnī palielinājās par 9,0 %. Nozares pozitīvo sniegumu galvenokārt nodrošināja straujš pieaugums infrastruktūras projektos (ceļi, tilti, elektroapgāde), kas sekmēja inženierbūvniecības pievienotās vērtības kāpumu par 21,9 %. Ēku būvniecības pievienotā vērtība palielinājās par 5,4 %, bet specializētie būvdarbi – par 3,3 %.

Mazumtirdzniecības nozares pievienotā vērtība palielinājās par 1,3 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 9,8 %, bet vairumtirdzniecībā kāpums par 3,5 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 4,9 %, tai skaitā izmitināšanā – par 0,1 %, bet ēdināšanas pakalpojumos – par 7,0 %.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība pieaugusi par 2,6 %, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā palielinājusies par 4,1 % un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā – par 1,3 %. Savukārt kritums vērojams informācijas pakalpojumos – par 8,9 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pievienotā vērtība palielinājusies par 0,6 %. To nodrošināja apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozare, kur pieaugumu 14,7 % apmērā noteica kopējo iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos. Finanšu pakalpojumu nozarē samazinājumu 0,8 % apmērā noteica monetāro finanšu iestāžu darbība. Par 10,9 % samazinājās arī finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pievienotā vērtībā.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pievienotās vērtības pieaugumu (par 1,9 %) ietekmēja aktivitātes pieaugums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 2,2 %), citos profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos (par 3,9 %). Turpretī negatīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja kritums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 4,9 %) un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 3,1 %).

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības palielinājās par 3,6 %. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 8,5 %), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu darbībās (par 5,2 %). Negatīvu ietekmi uz nozares attīstību atstāja kritums būvniecības un ainavu arhitektu sniegtajos pakalpojumos (par 7,4 %), un apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 1,7 %).

Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 3,3 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.

Pēc CSP datiem, šāgada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš palielinājies par 1,8 %. Pārtikas patēriņa apjoms palielinājies par 0,3 %, bet par 0,4 % samazinājies mājsaimniecību izmantoto preču un pakalpojumu apjoms mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā. Savukārt restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apjoms mājsaimniecībās palielinājies par 5,4 %. Par 3,4 % palielinājušies arī mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija).

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5,8 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā palielinājušies par 10,8 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 9,6 %, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 15,2 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājušies par 1,5 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi kāpuši par 3,0 %, tai skaitā preču eksporta – par 2,8 %, bet pakalpojumu eksporta – par 3,2 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. Trešajā ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 5,8 %, tai skaitā preču importa apjomi – par 4,9 %, bet pakalpojumu imports – par 8,8 %. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Šāgada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 6,5 %, tai skaitā kopējā darba alga par 6,7 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 5,7 %.

Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums konstatēts mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā – kopumā par 12,1 %, būvniecībā – par 12,0 %, operācijās ar nekustamo īpašumu un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu grupās kopā par 7,8 %. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs vidēji pieaudzis par 6,2 %, bet pakalpojumu nozarēs vidēji par 7,5 %, informēja CSP.