Valsts konsolidētajā kopbudžetā desmit mēnešos bija 811 miljonu eiro deficīts

Savukārt pirms gada oktobra beigās valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 312 miljonu eiro apmērā.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, deficīts valsts pamatbudžetā palielinājies. FM skaidro, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados, atbilstoši investīciju ieviešanas ciklam, kalendārā gada beigās lielākā apmērā tiek veikti maksājumi par kapitālieguldījumiem, tostarp finansējums par veiktiem darbiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektos. Lielāki budžeta izdevumi attiecīgi ietekmē deficītu kopbudžetā.

Kopbudžeta izdevumi 2025. gada desmit mēnešos pieauga par 1,3 miljardiem eiro jeb 9,4%, salīdzinājumā ar pagājušā gada desmit mēnešiem, veidojot 15,421 miljardu eiro. Kopbudžeta izdevumu kāpumu FM pamatā skaidro ar strauji augošajiem valsts pamatbudžeta izdevumiem - par 602 miljoniem eiro - ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai, kā arī par 231,1 miljonu eiro lielākiem nekā desmit mēnešos pērn pamatbudžeta izdevumiem aizsardzības resorā, kur vairāk tērēts gan kārtējiem, gan arī kapitālajiem izdevumiem.

Aizsardzības resora kārtējie izdevumi šogad desmit mēnešos pieauguši par 159,9 miljoniem eiro jeb 25,8%, kas pamatā saistāms ar izdevumu kāpumu precēm un pakalpojumiem pretgaisa aizsardzībai, kā arī lielākiem izdevumiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Starptautisko operāciju personālsastāva atalgojumam saistībā ar karavīru skaita pieaugumu, norāda FM.

Savukārt aizsardzības resora kapitālo izdevumu kāpums par 58,7 miljoniem eiro jeb 21,2% pamatā saistāms ar speciālo militāro transportlīdzekļu iegādi NBS vajadzībām, kā arī šogad vairāk izlietots aizsardzības īpašuma pārvaldīšanai un būvniecībai, ņemot vērā Sēlijas poligona pārņemšanu un darbības sākšanu, kā arī pieaugošo Valsts aizsardzības dienesta karavīru skaitu.

Atveseļošanas fonda projektiem valsts pamatbudžetā šogad desmit mēnešos novirzīti 645,6 miljoni eiro, kas ir par 423,9 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē FM. Tostarp oktobrī izdevumi bija par 40,3 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada oktobrī.

Arī Kohēzijas politikas ES fondu investīciju temps pieaudzis - novirzīts 481,1 miljons eiro, kas ir par 197 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar desmit mēnešiem pirms gada, investīcijas veicot ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektos. Papildus tam stratēģiskajam "Rail Baltica" projektam šogad desmit mēnešu laikā investēti 137,7 miljoni eiro. Arī izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā (ELGF) šogad desmit mēnešos pieauguši kopumā par 48,9 miljoniem eiro, tostarp oktobrī investēts par 22,9 miljoniem vairāk nekā oktobrī pirms gada.

Valsts pamatbudžetā, paātrinoties ES fondu investīciju tempam, deficīts 2025. gada desmit mēnešos pieaudzis līdz 1,5 miljardiem eiro, iepretim deficītam 197,2 miljonu eiro apmērā pirms gada. Valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 2025. gada desmit mēnešos sasniedza 3,2 miljardus eiro, kas ir par 242,3 miljoniem eiro jeb 8,3% vairāk nekā pirms gada.

FM atzīmē, ka tieši oktobrī šie izdevumi pieauguši par 75,5 miljoniem eiro, salīdzinot ar septembri, un par 30,2 miljoniem eiro, salīdzinot ar oktobri pirms gada. Izdevumu būtisku daļu veidoja valsts pamatbudžeta ieguldījumi ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanā, kur izdevumi šā gada desmit mēnešos pieauga par 290,6 miljoniem eiro.

Tostarp par 262,6 miljoniem eiro vairāk investēts Atveseļošanas fonda projektos elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai, dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai, daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī aizdevumiem nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat par 110,6 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada ieguldīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos, galvenokārt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") programmām daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un uzņēmējdarbības atbalstam.

Valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai 2025. gada desmit mēnešos auguši par 81,6 miljoniem eiro jeb 10,6%, sasniedzot 849 miljonus eiro, kur ES fondu un Atveseļošanas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai investēts par 50,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn desmit mēnešos. Tostarp izglītības un zinātnes resorā 16,4 miljoni eiro šogad ieguldīti datortehnikas iegādei, savukārt iekšlietu resorā desmit mēnešos tērēts par 12,9 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada pamatā glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšanai, informē FM.

Valsts speciālajā budžetā, strauji augot ieņēmumiem no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, šā gada desmit mēnešos bijis 445,4 miljonu eiro pārpalikums, kas palielinājies par 113,7 miljoniem eiro salīdzinājumā ar desmit mēnešiem pirms gada. Valsts speciālā budžeta sociālā rakstura maksājumi 3,8 miljardu eiro apmērā šā gada desmit mēnešos bija par 290,8 miljoniem eiro jeb 8,2% lielāki nekā pirms gada.

Valsts speciāla budžeta izdevumi vecuma pensijām šogad desmit mēnešos sasniedza 2,7 miljardus eiro un bija par 236,7 miljoniem eiro jeb 9,5% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada desmit mēnešiem. FM skaidro, ka no 2025. gada 1. oktobra tiek indeksēta visa piešķirtā pensija (vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības), ja tā nepārsniedz 1488 eiro (100% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas), kamēr 2024. gadā tika pārskatītas pensijas, kas nepārsniedz 683 eiro. Vecuma pensijām 1. oktobrī tika piemēroti dažādi indeksācijas koeficienti atkarībā no apdrošināšanas stāža, piemēram, ar apdrošināšanas stāžu no 40 līdz 44 gadiem vecuma pensijas pārskatīšanā tika piemērots indekss 1,0737.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija ar piemaksu šā gada oktobrī bija par 11,9% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 658 eiro, ko tostarp ietekmēja arī pensiju neapliekamā minimuma palielināšana no 2025. gada 1. janvāra. FM atzīmē, ka vecuma pensiju saņēmēju skaits šā gada oktobrī pārsniedza 426 000 un ir nedaudz palielinājies, salīdzinot ar oktobri pirms gada.

Izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada desmit mēnešos bija 159,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 3% vairāk nekā pirms gada, ko FM skaidro ar pabalsta vidējā apmēra pieaugumu. FM atzīmē, ka bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2024. gada oktobri samazinājās par 13,6%, samazinoties bezdarbam un pieaugot ekonomiskajai aktivitātei. Reģistrētais bezdarbs pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem šā gada oktobra beigās noslīdēja līdz vēsturiski zemākajam 4,7% līmenim. FM secina, ka, neskatoties uz darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, pieaug līdzdalība darba tirgū un nodarbināto skaits aug.

Pašvaldību budžetā 2025. gada desmit mēneši noslēgti ar 85,3 miljonu eiro pārpalikumu, kas ir nedaudz mazāk nekā pirms gada, informē FM. Pašvaldību budžeta izdevumi 3,3 miljardu eiro apmērā šogad desmit mēnešos pieauga par 288,8 miljoniem eiro jeb 9,7%.

Aktīvi īstenojot ES fondu un Atveseļošanas fonda projektus, arī pašvaldības par 180,2 miljoniem eiro jeb 58,8% kāpinājušas investīcijas kapitālieguldījumos, sasniedzot 486,8 miljonus eiro. Tostarp kapitālie izdevumi ES fondu projektu īstenošanai veidoja 231,2 miljonus eiro, kas ir par 170,6 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Rīgā izdevumi ES fondu projektiem šā gada desmit mēnešos bija 75,5 miljoni eiro, pieaugot teju par 70 miljoniem eiro, tostarp investējot Jāņa Čakstes gatves izbūvē un mobilitātes punktu izbūvē dzelzceļa stacijās Rīgas teritorijā, norāda FM. Arī citās lielākajās pašvaldībās vērojams izdevumu kāpums ES fondu projektiem, piemēram industriālo parku būvniecībai Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā.

Savukārt pamatfunkciju kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā auguši mēreni - par septiņiem miljoniem eiro, un desmit mēnešos bija 256,5 miljoni eiro. FM skaidro, ka pieaugumu pamatā nodrošināja Rīga, turpinot iesāktos satiksmes pārvadu un tiltu būvniecības projektus, Uzvaras parka labiekārtošanas un Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanas un citus darbus.

Izdevumi atlīdzībai pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos sasniedza 1,6 miljardus eiro. Izdevumu kāpums veidoja 78,4 miljonus eiro jeb 5,1%, ko pamatā noteica minimālās algas celšana un pedagogu darba samaksas pieaugums - no 2025. gada 1. janvāra minimālā likme visiem pedagogiem tika palielināta par 2,6%, kā arī jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" sākšana atbalsta personālam no šā gada 1. septembra. Šā gada oktobrī pašvaldību izdevumi atlīdzībai pieauga par 46,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar septembri, un par 15 miljoniem eiro, salīdzinot ar oktobri pirms gada.

Kopbudžeta ieņēmumi 14,6 miljardu eiro apmērā bija par 199,5 miljoniem eiro jeb 1,4% lielāki salīdzinājumā ar janvāri-oktobri pirms gada, informē FM. Tostarp kopbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi šā gada desmit mēnešos 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 420,7 miljoniem eiro jeb 24,5% mazāki nekā pirms gada, galvenokārt saistībā ar mazākiem ĀFP ieņēmumiem valsts pamatbudžetā, kas šogad desmit mēnešos bija par 405 miljoniem eiro mazāki nekā pirms gada, atbilstoši ES fondu investīciju ciklam.

Sekojot būtiski kāpinātam investīciju progresam šā gada otrā pusē, pakāpeniski sekos arī Eiropas Komisijas maksājumi lielākā apmērā valsts budžeta ieņēmumos par ES fondu un Atveseļošanas fonda reformu un investīciju īstenošanu, prognozē FM.

Lielākos kopbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi, kas, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad desmit mēnešos iekasēti par 673,3 miljoniem eiro jeb 6% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 11,8 miljardus eiro.

FM norāda, ka darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt pērn veiktā nodokļu reforma - gan viena procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana un citi pasākumi, ko kompensē darba samaksas fonda pieaugums.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba samaksas fonds 2024. gada decembrī un 2025. gada desmit mēnešos pieauga par 6%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro no šā gada 1. janvāra, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi VSAOI ieņēmumi četru miljardu eiro apmērā šā gada desmit mēnešos palielinājās par 336,2 miljoniem eiro jeb 9,1%, savukārt IIN ieņēmumi desmit mēnešos saglabājās pērnā gada līmenī, veidojot 2,3 miljardus eiro.

Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi desmit mēnešos 718,8 miljonu eiro apmērā bija par 74,2 miljoniem eiro jeb 11,5% lielāki nekā pirms gada. FM skaidro, ka ieņēmumu pieaugumu šogad sekmēja UIN virsplāna ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām.

FM atzīmē arī būtiski augstākus UIN ieņēmumus šā gada septembrī, kas salīdzinājumā ar septembri pirms gada pieauga par 33 miljoniem eiro. Septembrī tradicionāli UIN ieņēmumi ir augstāki nekā citos gada mēnešos, kas saistāms ar vidējo un lielo uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanu līdz kārtējā gada 31. jūlijam un tam sekojošiem lēmumiem par peļņas sadali. FM norāda, ka šogad novērotas lielākas nodokļa iemaksas no atsevišķiem banku, telekomunikāciju un azartspēļu nozares uzņēmumiem.

Valsts kases dati liecina, ka 2025. gada desmit mēnešos patēriņa nodokļu ieņēmumi saglabāja stabilu pieauguma tendenci. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi sasniedza 3,3 miljardus eiro, kas ir par 171,4 miljoniem eiro jeb 5,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kas pamatā saistāms ar lielākām iemaksām tirdzniecības un atsevišķās pakalpojumu nozarēs, tostarp transporta un telekomunikāciju nozarēs. Tāpat, gada pēdējos mēnešos pieaugot norēķiniem par realizētajiem projektiem, palielinās arī valsts pārvaldes un aizsardzības nozares iemaksātais nodokļa apmērs.

Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi viena miljarda eiro apmērā desmit mēnešos pieauga par 43,5 miljoniem eiro jeb 4,4%. Lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025. gada 1. janvāra, skaidro FM.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos viena miljarda eiro apmērā iekasēti par 82,1 miljonu eiro jeb 7,5% mazāk nekā pirms gada.

Ieņēmumu kritumu galvenokārt ietekmēja mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā - par 36,4 miljoniem eiro. FM atzīmē, ka arī gadā kopumā tika plānoti mazāki nekā pērn ieņēmumi no dividendēm, sagaidot mazākas iemaksas no AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvenergo". Tāpat atšķirībā no 2024. gada, kad bankas nodevas veidā iemaksāja hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 73,1 miljonu eiro, šogad šāds maksājums netiek piemērots.