Saražotās elektroenerģijas daudzums pērn Latvijā samazinājies par 1,8% ^{Apriņķis.lv}

Tostarp hidroelektrostacijās (HES) pērn saražotas 2943 GWh elektroenerģijas, kas ir par 7,8% mazāk nekā 2024. gadā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, 2025. gadā bija 1572 GWh, kas ir par 1,9% mazāk nekā 2024. gadā.

Saules elektrostacijās pagājušajā gadā saražotas 678 049 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 70,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt vēja elektrostacijās saražotas 200 474 MWh elektroenerģijas, kas ir par 26,6% mazāk.

Tajā pašā laikā ar biomasu pērn saražotas 281 080 MWh elektroenerģijas, kas ir par 1,7% mazāk nekā 2024. gadā, bet ar biogāzi saražotas 116 592 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 23,9% salīdzinājumā ar 2024. gadu.

No visas saražotās elektroenerģijas pārvades tīklā saražotas 4722 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2024. gadā, bet sadales tīklā saražotas 1075 GWh elektroenerģijas, kas ir par 17,2% vairāk.

Elektroenerģijas patēriņš 2025. gadā Latvijā veidoja 7201 GWh, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka Latvijā 2025. gadā HES nemainīgi bija galvenais elektroenerģijas ražošanas avots, saražojot nedaudz vairāk kā pusi jeb 51% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas daudzuma.

Pērn turpināja kāpt elektroenerģijas ražošana saules stacijās, pieaugot par 70% salīdzinājumā art iepriekšējo gadu un sasniedzot 678 GWh. 2025. gadā saules elektrostacijas saražoja 11,7% no Latvijas kopējās elektroenerģijas ģenerācijas, kas ir palielinājums par pieciem procentpunktiem, salīdzinot ar gadu iepriekš. Pēc saražotās elektroenerģijas apmēra saules elektrostacijas ierindojās trešajā vietā aiz HES un dabasgāzes stacijām.

Pagājušā gadā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pieauga par 5% salīdzinājumā ar 2024. gadu, sasniedzot 91,8 eiro par megavatstundu (MWh). Elektroenerģijas cenas tirdzniecības intervālu robežās svārstījās starp mīnus 23,58 eiro par MWh un 1173,65 eiro par MWh, savukārt zemākās un augstākās diennakts cenas attiecīgi bija mīnus 2,61 eiro par MWh 29. jūnijā un 312,08 eiro par MWh 31. martā. Kopumā negatīvu elektroenerģijas cenu skaits samazinājās ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropā.

Elektroenerģijas cenu pieaugumu Latvijā galvenokārt veicināja zemāka ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem, kā arī zemāks kopējais saražotās elektroenerģijas apmērs apvienojumā ar augstāku elektroenerģijas patēriņu. Tāpat cenas ietekmēja Igauniju un Somiju savienojošā starpsavienojuma "EstLink 2" bojājums.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm 2025. gadā samazinājās par 13,3%, salīdzinot ar 2024. gadu. Visstraujākais pārvadītās elektroenerģijas daudzums saruka virzienā no Polijas - par 72,5%, kamēr imports no Zviedrijas samazinājās par 18,4%, bet imports no Somijas palielinājās par 16,8%. Visvairāk elektroenerģijas uz Baltijas valstīm tika saņemts no Somijas - 51% no kopējā elektroenerģijas importa. Importu no Ziemeļvalstīm uz Baltiju negatīvi ietekmēja Igauniju un Somiju savienojošā starpsavienojuma "EstLink 2" bojājums, kā rezultātā no 2024. gada 25. decembra līdz 2025. gada 20. jūnijam no kopējās pārvades jaudas - 1016 MW bija pieejami tikai 358 MW, kas atbilst "EstLink 1" starpsavienojumam.

Attiecībā uz patēriņa pieaugumu - gan Lietuvā, gan arī Igaunijā elektroenerģijas patēriņš ir krities par attiecīgi 3,4% un 0,5%, kamēr ražošana ir augusi Lietuvā par 17,6% un samazinājusies Igaunijā par 6,1%. Tādējādi kopumā Baltijā saražoti 72,3% no patērētās elektroenerģijas, Latvijai saglabājot augstāko vietējās enerģijas īpatsvaru 80,5% apmērā, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā 2024. gadā. Tikmēr Lietuvā šis rādītājs pieauga par 14 procentpunktiem un bija 76,8%, bet Igaunijā vietējās ģenerācijas īpatsvars patēriņā samazinājās par trim procentpunktiem, veidojot 58,3% no valstī patērētās elektroenerģijas