"Pieci kaķi": Veidojam savu koka mājas tēlu ^{Apriņķis.lv}

Sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” uzņēmuma pārstāvis Juris Balodis atzina, ka mājas izgatavošanā svarīgs ir katrs sīkums, sākot jau no tā, kur un kādos apstākļos izmantojamais koks žāvēts un uzglabāts.

Kā atzīst uzņēmuma tehnologs, inženierzinātņu maģistrs, Latvijas Amatniecības kameras namdara amata meistars Juris Balodis, saruna ar interesentiem – pasūtītājiem un partneriem – parasti sākoties ar jautājumu par uzņēmuma nosaukumu. Meistars pastāsta, ka ar runčiem uzņēmumam neesot nekāda sakara – par kaķi senāk saukts guļbūvju amatnieku darba rīks – divzaru svītrvilcis jeb vienkārši cirkulis. Kaķa līkais nags atgādina cirkuļa līko galu, kurš ieliekts, lai labāk varētu pildīt savu funkciju – kopēt jeb iezīmēt divu neregulāru baļķu salāgojumu.

– Kā radās ideja par kokapstrādes uzņēmumu, kādus produktus un pakalpojumus jūsu uzņēmums piedāvā?

– Uzņēmums “Pieci kaķi” izgatavo gan dažādu veidu koka mājas – guļbūves, koka karkasa mājas, pildrežģu mājas ar eksponētām nesošajām koka konstrukcijām –, gan logus, durvis un mēbeles, tātad paši varam izgatavot koka māju ar koka logiem, durvīm un mēbelēm.

Mājas tapšanas ciklā ietilpst gan arhitektūras projekta, gan būvprojekta izstrādāšana, tālāk seko materiālu un komplektējošo sastāvdaļu sagāde. Liela nozīme ir pareizai kokmateriālu žāvēšanai un uzglabāšanai. Tad no izžāvētām sagatavēm jāizveido precīzas mājas detaļas, kuras jāmarķē, lai varētu kontrolēt to kvalitāti cehā un vieglāk varētu atrast nepieciešamo būvdetaļu būvlaukumā.

Svarīgs tehnoloģiskais process ir arī koka būvdetaļu apdare, ko veicam cehā, tādējādi samazinot laika patēriņu būvlaukumā. Rūpīgi izplānota materiālu nogādāšana būvlaukumā un montāža arī saīsina gan smagās un dārgās tehnikas izmantošanas laiku, gan veicina kārtību būvlaukumā. Visus šos mājas tapšanas tehnoloģiskos posmus cenšamies veikt paši, veidojot savu koka mājas tēlu tādu, lai tas būtu atpazīstams jau iztālēm, ieraugot mūsu celtās koka ēkas.

– Kokapstrādes uzņēmums “Pieci kaķi” ir īstenojis Lauku atbalsta dienesta projektu, iegādājoties kombinēto zāģēšanas un frēzēšanas iekārtu. Kā radās doma, ka šāda iekārta uzņēmumam ir nepieciešama?

– Zāģēšanas–frēzēšanas iekārta ir plānotās tehnoloģijas sastāvdaļa, kuras funkcijas līdz šim daļēji varēja aizstāt, pasūtot jau sagatavotus kokmateriālus sadarbības partneriem.

– Ar ko šī iekārta ir unikāla? Kāda ir tās pamatfunkcija?

– Iekārtas pamatfunkcija ir sagatavot taisnas vai koniskas ēvelētas koka sagataves māju ražošanai. Ar šo iekārtu var izgatavot līdz 12 metrus garu ēvelētu, taisnu vai konisku sagatavi. Unikālais ir tas, ka bez iespējas apstrādāt 12 metrus garu koku šo sagatavi var arī taisnot, kā arī iegūt konisku detaļu. Vēl ar šo iekārtu varam piešķirt nepieciešamo detaļas šķērsgriezuma profilu.

Šādas iekārtas nepiedāvā daudz ražošanas uzņēmumu, un nācās krietni pameklēt, lai atrastu trīs pretendentus un sarīkotu iepirkuma konkursu. Labākais izrādījās zviedru firmas “Logosol” piedāvājums, kura noieta tirgus galvenokārt ir Kanāda – tur koka, it īpaši guļbaļķu, mājas taigā ir ļoti populāras un tur arī aizsākusies guļbūvju atdzimšanas kustība.

– Kādi būs ieguvumi no šīs iekārtas?

– Efektīvāka kvalitātes kontrole sagatavju izgatavošanas procesā, lielāka pievienotā vērtība pašu spēkiem, zemāka produkcijas izgatavošanas pašizmaksa, tātad zemāka produkta cena un lielāka peļņa.

– Vai šis ir pirmais Lauku atbalsta dienesta projekts, ko īsteno jūsu uzņēmums? Kāda bija pieredze?

– Jā, šis ir pirmais mūsu realizētais Lauku atbalsta dienesta projekts, kurš deva lielu gandarījumu par tā izdošanos un modināja cerības sadarboties arī turpmāk. Vēl jāatzīmē dienesta darbinieces Janas lielā atsaucība, kuras palīdzība pareizai datu iesniegšanai, kā arī laipnā attieksme radīja ļoti labu iespaidu par Lauku atbalsta dienesta darbu kopumā.

– Ko jūs varētu ieteikt citiem uzņēmējiem saistībā ar Lauku atbalsta dienesta projektiem?

– Citiem uzņēmējiem ieteiktu droši piedalīties Lauku atbalsta dienesta programmās, ja vien mērķis ir pietiekami ilgi darboties ar iegūtajiem ražošanas līdzekļiem. Vēl viens ieteikums būtu nebaidīties jautāt dienesta speciālistiem visu, kas nav saprotams, jo, pēc mūsu pieredzes, tas veicina projekta izdošanos.

– Kurus uzskatāt par nozīmīgākajiem objektiem, ko uzņēmums pabeidzis?

– Par nozīmīgāko pabeigto objektu uzskatu Krapes baznīcas torņa konstrukciju izgatavošanu. Prieks bija strādāt ar labi izstrādātu būvprojektu. Radošs un izaicinošs darbs ražotnē bija izgatavot līklīnijas būvelementus. Iespaidīga, protams, bija arī gatavo telpisko torņa sastāvdaļu montāža Krapē.

– Kas no uzņēmuma ražojumiem jums pašam patīk vislabāk?

– Kā biškopim man vislabāk patīk mūsu eksperimentālā kārtā saražotie Latvijas stāvstropi, kas krāsoti ar speciālu bišu stropiem paredzētu krāsu, ko ražo Austrijā. Ar ūdensizturīgu poliuretāna līmi salīmētie bezdelīgas astes stūru savienojumi nodrošina labu vēja necaurlaidību, savukārt jumtiņš ar pārkari paildzina stropa koksnes izturību pret trupi, jo lietus tik viegli vairs neiekļūst stropa koka savienojumos. Pirmo stropa pircēju – Zvīņu ģimenes – pirmās trīs saimes, kuras pērn sāka mitināties mūsu izgatavotajos stropos, uzrādīja ļoti labu ražīgumu.

– Kā jūs raksturotu iespējas jauniem cilvēkiem apgūt namdara amatu? Vai tas ir grūti, un kā to iemācīties?

– Iespēja jauniem cilvēkiem apgūt namdara profesiju ir profesionālajās arodskolās vai pie Latvijas Amatniecības kameras meistariem. Iemācīties šo amatu ir viegli, vajag tikai laiku un gribēšanu. Šodien lielākais izaicinājums ir radīt jauniešos interesi par šo profesiju. Te nozarei būtu jāstrādā pie profesijas prestiža celšanas, kvalitatīvu mācību materiālu izveidošanas, meistaru apvienošanas vienota mērķa sasniegšanai, lai nepieļautu situāciju, ka meistars slēpj savas zināšanas un prasmes, baidoties zaudēt darbu.

Jāņem vērā, ka pilnvērtīgi apgūt šo amatu jaunietis var tad, kad viņam ir pietiekami daudz fiziska spēka darbu veikšanai. Līdz tam, lai uzturētu interesi, jāpietiek ar mazāk smagu galdniecības paņēmienu apgūšanu, palīgdarbu veikšanu un ļaušanu māceklim vērot labi un pareizi veiktu namdara darbu izpildi.

Šeit vietā būtu atzīmēt amata tradīciju nepieciešamību, kas Latvijā ir ļoti labi izkopta skursteņslaucītāju amata brālībā. Sava forma, simbolika un iekšēja brālības kvalitātes kontrole lieliski veicina amata prestižu un popularitāti, kā arī izceļ galveno ieguvumu – māku uzbūvēt namu, kurā mitināties paša ģimenei, citai ģimenei vai pat vairākām ģimenēm.

– Kādu jūs redzat uzņēmuma nākotni, un kas būtu nepieciešams, lai to īstenotu?

– Uzņēmuma galvenie attīstības virzieni ir produkcijas pašizmaksas samazināšana, ražīguma paaugstināšana, augsta kvalitāte katrā darbavietā, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana, pasūtījumu plūsmas izlīdzināšana, ražošanas tehnoloģijas pilnveidošana, labu darbinieku piesaistīšana. Tā varētu uzskaitīt vēl un vēl visu, kas jāattīsta un jāpilnveido, tomēr nākotnē uzņēmumu gribētu redzēt kā koka māju izgatavošanas ražotni, kurā katrs strādājošais lepojas ar pašu saražoto produkciju un ir priecīgs par to, ka strādā mūsu uzņēmumā. Atsevišķs virziens, kura attīstībai gribētu veltīt īpašu nozīmi, ir koka arhitektūras izkopšana, kas ļautu atpazīt gan uzņēmuma produkciju, gan veicinātu visas nozares attīstību Latvijā.

Materiāls tapis sadarbībā ar SIA “Pieci kaķi”.